Latvijas ekonomika 2013.gadā turpina sekmīgi atgūties no krīzes. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2012.gadā pieauga par 5,6 procentiem, bet 2013. gada 1. ceturksnī bija par 3,6 procentiem lielāks nekā 2012.gada 1. ceturksnī, ziņo Ekonomikas ministrija.
Turklāt Latvija jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas ir bijusi viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, secināts Ekonomikas ministrijas speciālistu sagatavotajā kārtējā Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Ziņojumā, kas tiek izdots divas reizes gadā, tiek vērtēta situācija ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas.
Būtiski ir atzīmēt, ka Latvijas ekonomika ir ne vien augusi, bet tajā tupinājušās arī strukturālas izmaiņas ekonomikā un valsts finanses ir kļuvušas sakārtotākas ilgtspējīgākā virzienā. Pēdējos gados par ekonomikas dzinējspēku ir kļuvis eksports. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi pašlaik ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni, kopējam eksportam par gandrīz 20 procentiem pārsniedzot pirmskrīzes perioda augstāko punktu. Lai arī Latvijas ekonomika pēckrīzes posmā ir kļuvusi daudz ilgtspējīgāka, nenoteiktība par globālās ekonomikas attīstības perspektīvām liek piesardzīgi vērtēt Latvijas ekonomikas attīstību 2013.gadā. Tāpēc Ekonomikas ministrijas eksperti prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2013.gadā būs nedaudz mērenāka nekā 2012.gadā, bet joprojām salīdzinoši spēcīga un IKP pieaugums var sasniegt 4,5 procentus.
Latvijas ekonomikas atveseļošanās ir atzīta arī starptautiski. Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas sagatavotajā konverģences ziņojumā norādīts, ka visi Māstrihtas kritēriji Latvijā tiek izpildīti un 2014.gadā Latvija sekmīgi pievienosies eirozonas valstīm. Pievienošanās eirozonai palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu valsts kopējo attīstību, samazinot dažādas ar valūtas konvertāciju saistītās izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, radot stabilāku uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Nozīmīgs solis Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides kvalitātes celšanai ir arī saņemtais uzaicinājums sākt sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
Diemžēl ekonomiskās situācijas uzlabošanos nav vēl sajutuši visi Latvijas iedzīvotāji, un ienākumu nevienlīdzības problēmas virknē gadījumu kļuvušas pat izteiktākas. Darba iespējas un atalgojums aug lēnāk nekā ekonomika kopumā, bet bezdarba līmenis, lai arī samazinās, tomēr joprojām saglabājas salīdzinoši augsts.
Lai uzturētu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem būs ražīguma pieaugums. Augstāka produktivitāte gan privātajā, gan valsts sektorā būs priekšnoteikums arī darba samaksas kāpumam un attiecīgi sabiedrības kopējai labklājībai.
Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību sniegta informācija un analīze par nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, kā arī politikas īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tajā skaitā ES fondu izmantošanu. Ziņojuma nobeigumā sniegtas rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē /em/2nd/?cat=30353&lng=lv. Ziņojums angļu valodā tiks publicēts mājas lapā tuvāko nedēļu laikā. Pirmais Ziņojums tika izdots 1994.gada septembrī, nākamie kopš 1995.gada – tradicionāli divreiz gadā jūnijā un decembrī.
Kādēļ neaug labklājība?