Krievijā ir atrasta investīciju banka, kas ir gatava atgūt Kipras investoru „Laiki” un „Bank of Cyprus” naudu visā pasaulē no starptautiskās kreditoru „trijotnes”, tā ziņo „RBK daily”.
Veiksmes gadījumā Diamond Age Capital Advisors vadītājs Slava Rabinovičs cer iegūt 15% no summas. Eksperti uzskata, ka šī ideja var radīt tikai cerību.
Ideja par naudas pelnīšanu ar finansiālo upuru palīdzību, atgriežot tiem vismaz daļu zaudējuma, Slavam Rabinovičam radās 2011. gadā, kad bankrotēja amerikāņu MF Global.
Brokeris bija ļoti populārs starp Krievijas finansistiem, Rabinoviča fonda Diamond Age klienti arī bija cietuši. Rabinovičs bij izlēmis būt starpnieks starp kompānijām, kuras pērk „sliktos” parādus un pārdod tos otrreizējā tirgū un visiem krievu kreditoriem. Iesākumā parādi tika pārdoti 40% procentu apjomā no nomināla, bet cena paaugstinājās līdz pat 80% no nomināla.
„Kad „krita” Kipra, man nekavējoties piezvanīja vecie paziņas – problemātisko parādzīmju pircēji. Viņi taču zināja, ka Kiprā ir aizkavējusies liela nauda no Krievijas,” stāstīja investīciju baņķieris. Pie tam, pēc Rabinoviča vārdiem, tie nebija krievu pircēji, zvanīja ārzemju insticionālie investori. No tā izriet, ka pieprasījums pēc „Cyprus paper” bija radies agrāk nekā piedāvājums, pārdevējus meklēja Rabinovičs.
Šā gada aprīļa vidū viņš nosūtīja pirmo vēstuli klientiem. Rabinovičs uzrakstīja, ka pēc „iesaldētajiem” depozītiem ir radies pieprasījums. Bija vērojam atsaucība, bet problēma bija tāda, ka Kipras nauda tika pārdota ar milzīgu atlaidi – 90%, tādēļ darījumu bija maz.
Rabinovičam radās jauna ideja – mēģināt atgūt naudu tiesas ceļā no Kipras investoriem. Bet viņš negrasījās tiesāties ar Kipras bankām. „Kādēļ? Tur nav naudas, bet mēs dosimies tur, kur tā ir,” klāstīja investīciju baņķieris. Slava Rabinovičš taisās saukt pie atbildības kreditoru „trijotni”, kas ir Eiropas centrālā banka, Eirokomisija un Starptautiskais Valūtu fonds.
„Vērsties starptautiskās institūcijās ir dārgs prieks. Tāpēc nelielie investori to nedarīs,” Rabinovičs ir pārliecināts.
Iesākumā investoru daudzums, kas gribēja darboties kopīgi, bija ne mazums, depozītu apjoms, kuru tie vēlējās atgūt, sasniedza 1 miljardu eiro. Bet Kipras Augstākā tiesa noraidīja investora sūdzību.
Bet viņš nezaudē cerības un no jauna pulcē apkrāptos investorus un taisās pierādīt Eiropas cilvēktiesību tiesā, ka Augstākās tiesas lēmums nav likumīgs. Bet viņš arī sagaida, ka šoreiz potenciālo ieguldītāju daudzums būs mazāks un sasniegs vismaz 100 miljonus eiro.
Aprēķinu veikšana par izdevumiem par tiesas procesiem nupat beigusies. Tuvākajās dienās Rabinovičs uzsāks kārtējo apkārtrakstu cietušajiem investoriem visā pasaulē.
Juristi jau maijā teica, ka zaudēto naudu ar tiesas palīdzību diez vai sanāks atgūt. „Perspektīvas ir niecīgas. Ir grūti iedomāties, ka Eiropas Padome un Eiropas Kopienu Tiesa varētu apšaubīt to pasākumu tiesiskumu, kurus veica Kipras Centrālbanka. Neviena Eiropas instance nepieņems tādus lēmumus, kas varētu kaitēt ES locekļiem,” uzskata juridiskās kompānijas „Paragon Advice Group” partneris Aleksandrs Zaharovs. Viņaprāt, Rabinoviča ideja ir kā piramīda MMM, kas cilvēkos raisa cerību, bet rezultātā viņi var piedzīvot vēl lielākus zaudējumus.