Neraugoties uz to, ka sarunas par Portugāles nacionālās glābšanas valdības jeb plašas koalīcijas starp labēji centriskajiem un kreisi centriskajiem spēkiem izveidi ir izgāzušās, šīs valsts prezidents Anibals Kavako Silva pavēstījis, ka parlaments netiks atlaists un pašreizējā labējā valdība turpinās darbu.
Vēstis no Lisabonas izraisījušas pozitīvu reakciju gan Briseles varas gaiteņos, gan biržās, kur portugāļu kompāniju akciju kurss pēc pāris dienu lejupslīdes pamazām sācis kāpt augšup.
Svētdienas vakarā, uzrunājot Portugāles pilsoņus televīzijā, A. Silva paziņoja, ka pieņēmis lēmumu – ārkārtas vēlēšanas valstī netiks rīkotas un Portugāli turpinās vadīt līdzšinējā valdība sociāldemokrātu partijas līdera Pedro Pasosa Koelju vadībā. «Tā kā nacionālās glābšanas kompromisu mums neizdevās sasniegt, es uzskatu, ka labākais alternatīvais risinājums ir pašreizējās valdības palikšana savās pozīcijās. Valdošā koalīcija apstiprinājusi savu saliedētību un saskaņu, un tā varēs palikt pie varas līdz sava termiņa beigām – 2015. gadam, kad iecerētas jaunas parlamenta vēlēšanas,» prezidenta sacīto citē Reuters.
AFP norāda, ka piektdien bez rezultātiem beidzās gandrīz nedēļu ilgušās sarunas starp līdz šim pie varas esošo koalīciju un opozīcijā esošo sociālistu partiju. Prezidents bija vēlējies, lai šie politiskie spēki vienojas par plašas koalīcijas izveidi, taču domstarpības starp partijām izrādījušās nepārvaramas. Līdz ar to tieši A. Silvas pienākums bija izlemt, kā risināma krīze, – viņam bija tiesības arī izsludināt parlamenta atlaišanu, taču prezidents nolēma tās neizmantot, dodot līdzšinējai koalīcijai vēl vienu iespēju. BBC vēsta, ka biržas un tirgi ar zināmu nervozitāti gaidījuši Portugāles līdera lēmumu, bet vakar no rīta, kad kļuva skaidrs, ka politisko krīzi, visticamāk, izdevies pārvarēt, cēlušies biržas indeksi un kritušās Portugāles ilgtermiņa vērtspapīru likmes. «Tas liecina, ka tirgus noticējis stabilitātei Portugālē,» uzsver BBC.
Politiskā krīze Portugālē izcēlās jūlija sākumā, kad par savu demisiju paziņoja finanšu ministrs un valsts taupības politikas autors Vitors Gaspars. Viņš tika uzskatīts par tehnisku darbinieku, cilvēku, kurš nav tieši saistīts ar partijām, tādēļ mazāko koalīcijas partneru Tautas partijas (CDS – PP) neapmierinātību izraisīja lēmums finanšu ministrijas vadīšanu uzticēt tuvai V. Gaspara domubiedrenei Marijai Luisai Albukverkei. Tautas partija, kas pēdējo mēnešu laikā ne reizi vien iebildusi pret taupības programmu, uzskatīja, ka šajā amatā būtu jāatrodas politiķim, kurš vairāk rēķināsies ar portugāļu tautas interesēm. Jau tajā pašā dienā, kad amatā tika apstiprināta jaunā finanšu ministre, par savu demisiju paziņoja ārlietu ministrs un Tautas partijas līderis Paulu Portašs, vēlāk nodomu sekot savam vadītājam pauda vēl vairāki šo partiju pārstāvošie ministri. Ja šāds scenārijs būtu realizējies, valdošā koalīcija paliktu bez vairākuma parlamentā. Tomēr Portugāles politikas īpatnība ir tāda, ka premjers var nepieņemt ministra demisiju, – ja precīzāk, tad rekomendēt prezidentam neatbrīvot atlūgumu iesniegušo ministru no darba. Tieši šo iespēju arī izmantoja premjerministrs P. Koelju, kurš solījās veikt rotācijas valdībā, piešķirot Tautas partijai to interesējošos amatus. Piemēram, P. Portašam tika piedāvāts vicepremjera amats, turklāt tieši viņu valdības vadītājs bija iecerējis iecelt par atbildīgo sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Šo plānu gan bloķēja prezidents, uzstājot, ka krīze jārisina, iesaistot koalīcijā arī sociālistus. Tagad ir skaidrs, ka šī ideja piedzīvojusi neveiksmi, tomēr vēl joprojām nav zināms, vai valdībā notiks premjerministra iecerētās rotācijas, vakar uzsvēra AP.
Reuters akcentē, ka politiskā krīze Portugālē notikusi pavisam nepiemērotā brīdī – dienās, kad Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji bija plānojuši apmeklēt valsti, lai noskaidrotu, vai tā pilda aizdevuma saņemšanas nosacījumus un vai šo programmu iespējams pabeigt līdz 2014. gada vidum. Krīzes dēļ vizīte atlika līdz augusta nogalei vai septembra sākumam. Jāatgādina, ka Portugāle no starptautiskajiem aizdevējiem bija spiesta aizņemties 78 miljardus eiro, turklāt pēdējo nedēļu laikā vairāki laikraksti, atsaucoties uz anonīmiem ekspertiem, vēstījuši, ka valstij varētu būt nepieciešams vēl viens aizdevums. Ja tā, tad ir saprotama prezidenta izmisīgā cenšanās saglabāt pašreizējo valdību un nepieļaut jaunas vēlēšanas, kurās, visticamāk, uzvarētu opozīcijā esošie sociālisti.
«Es domāju, ka šis prezidenta lēmums ir pozitīvs, – tas nomierinās investorus un kliedēs bažas par neskaidrībām, liekot saprast, ka Portugāle turpinās pildīt aizdevuma sasniegšanas nosacījumus. Investoru acīs Portugālei būtu ļoti svarīgi atgriezties tajās pašās pozīcijās, kas tai bija pirms šīs politiskās krīzes sākšanās,» sarunā ar Reuters norādījis Banco Carregosa ekonomists Rui Barbara. Viņš atgādinājis, ka maijā valsts vērtspapīru procentu likme beidzot bija noslīdējusi līdz 5,2%, bet jūlija vidū nesaskaņu dēļ valdībā atkal uzkāpa līdz gandrīz 8% atzīmei. «Ziņas par to, ka ārkārtas vēlēšanas nebūs, ir labas vēstis tirgiem, taču šī krīze atkal visus ir novājinājusi,» piekritis finanšu konsultāciju uzņēmuma Informacao de Mercados Financeiros eksperts Filipe Garsija.
Reuters atgādina, ka Portugālē pieņemas spēkā neapmierinātība ar valdības realizēto taupības politiku. Pērn valsts ekonomika saruka par 3,2%, un pat paši optimistiskākie scenāriji liecina, ka arī šogad tā samazināsies vismaz par 2,3%. Budžeta izdevumu samazināšana un nodokļu paaugstināšana novedusi pie tā, ka bezdarba līmenis Portugālē sasniedzis jau 18%, bet gados jaunu cilvēku vidū tas ir lielāks par 40%.Vienlaikus cerētie rezultāti nav sasniegti – pērn valsts budžeta deficīts bija 6,4% no iekšzemes kopprodukta, bet šogad tas nebūs mazāks par 5,5% no iekšzemes kopprodukta. Ekonomisti uzsver, ka starptautisko aizdevēju noteikto mērķi (jau 2014. gadā budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 4% no iekšzemes kopprodukta) būs sarežģīti, ja ne neiespējami sasniegt. Sociāldemokrātu vadītā valdība gan apgalvo pretējo, un sabiedrība bažījas, ka gaidāmas ziņas par jaunu budžeta izdevumu samazināšanu.
Deutsche Welle atgādina, ka līdz šim tas skāris lielākoties valsts sektorā strādājošos, taču, mazinoties viņu pirktspējai, sarūk arī privātā sektora darbinieku ienākumi, mazajiem uzņēmējiem rodas problēmas ar nodokļu nomaksāšanu. «Manuprāt, slimībai, kas piemeklējusi Portugāli, tika izrakstīta nepareizā recepte. Valdība ir aizgājusi par tālu, pārāk uzcītīgi realizējot taupības politiku. Tas bija slikti Portugālei un, pēc manām domām, atstās sliktu iespaidu arī uz Eiropu,» ir pārliecināts Lisabonas universitātes ekonomists Arlindo Oliveira.