Ezerā Vostok, kas atrodas Antraktikā zem teju četru kilometru biezas ledus kārtas, varētu mitināties diezgan sarežģīti dzīvi organismi.
Tā uzskata ASV zinātnieki, taču Krievijas zinātnieki šo atklājumu apšauba, raksta "bbc.co.uk".
Izrādās, tuvu ezera virsmai savāktajos ledus paraugos ir atrastas banktēriju ģēnētiskā materiāla pēdas, kuras bieži ir līdzās jūras moluskiem, vēžveidīgajiem un pat ziviem. Tiesa, šīm pēdām var būt arī ārēja izcelsme, uzskata zinātnieki rakstā, kas publicēts žurnālā "PLoS One".
Zinātnē kā pats par sevi saprotams tiek pieņemts fakts, ka zem Antarktikas ledājiem atrodas blīvs upju tīkls. Tādēļ arī atklātie organismi vai to atliekas ezerā, kas atrodas 200m zem jūras līmeņa, iespējams, ir nokļuvušas no okeāna.
Ezeru Vostok 1956.gadā atklāja padomju zinātnieki, savukārt tā karti 1990.gados izveidoja briti. Ezera dziļums sasniedz 800 m, savukārt tā laukums ir 15 tūkstoši kvadrātmetru.
Tiek uzskatīts, ka Vostok nav bijis saskarē ar atmosfēru teju piecpadsmit miljonus gadu. Savukārt pēdējos gados veikti urbumi, lai iegūtu ezera ūdens paraugus, taču savu mērķi tie nav sasnieguši.
Žurnālā publicētajā pētījumā ir analizēti DNS fragmenti, kas iegūti ledus slāņos, kuri ir piesaluši virs ezera esošajiem ledus slāņiem. Atrastie fragmenti bija līdzīgi tūkstošiem citu DNS, kas līdz šim fiksētas gēnu datu bāzēs. Vairums (94%) atbilst dažādām baktērijām, seši procenti atbilst eikariotiem, proti, organismiem, kuriem ir sarežģītāka šūnas struktūra un šūnas kodols. Daži paraugi identificēti kā arhejas – ļoti primitīvi vienšūnu mikrobi.
Par daudziem baktēriju veidiem, kuru pēdas tika atklātas ledus paraugos, ir zināms, ka tās dažādā veidā (sākot no simbiozes līdz parazītismam) sadzīvo ar dzīviem daudzšūnu organismiem, tostarp dažādām jūras radībām, piemēram, zivīm, raksta zinātnieki.
Tāpat ir atklātas baktērijas, kas mīl dzīvot siltās vietās, piemēram, pie ģeotermālajiem avotiem jūras dzelmē. Ja šādi avoti ir ezera Vostok dibenā, tad tie var "nodrošināt ezerā dzīvojošos organismus ar enerģiju un barības vielām," uzskata pētnieki.
Ezers Vostok ir lielākā no apmēram 375 zemledus ūdenstilpnēm, kuras līdz šim brīdim ir atklājuši Antarktikas pētnieki. Ezeri "fantomi" pilnībā neaizsalst, pateicoties zemes siltumam un ledus slāņu spiedienam, kas samazina ūdens aizsalšanas temperatūru.
Zemledus ezeri ļoti interesē arī astrobiologus, jo to vide var būt līdzīga videi, kas varētu atrasties zem apledojuma uz dažu Saules sistēmu planētu pavadoņiem. Ja ezerā Vostok ir dzīvība, tad to var meklēt arī uz Jupitera pavadoņa Eiropas vai Saturna pavadoņa Encelādas.
Savukārt Krievijas zinātnieki apšauba amerikāņu atklājumu. Intervijā interneta portālam "Gazeta.ru" Pēterburgas atomfizikas molekulārās un radiācijas biofizikas laboratorijas vadītājs Sergejs Bulats "ar simtprocentīgu pārliecību" apgalvoja, ka amerikāņu iegūtie dati nav patiesi. "Mēs uzskatām, ka iemesls ir "netīra" laboratorija, kurā nav ievēroti sterilitātes standarti," paziņoja Sergejs Bulats.
Tiesa, ASV zinātnieki noraida aizdomas par to, ka apstākļi laboratorijās nav bijuši pietiekami tīri.