Pērn oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš uzdeva IZM izstrādāt priekšlikumus agrākai vidējās izglītības ieguvei.
IZM izveidoja darba grupu, kurā strādāja pārstāvji no ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Privāto pirmskolu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības "Latvijas Skolu psihologu asociācija", Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, biedrības "Latvijas vecāku kustība", Izglītības attīstības centra, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (šogad maijā LIZDA publiski paziņoja par dalības pārtraukšanu darba grupā).
Šobrīd darba grupa ir noslēgusi savu darbu un rezultātu apkopojumu plānots iesniegt Valsts prezidenta kancelejā, lai nodrošinātu iespējamo risinājumu apspriešanu.
Darba grupa apkopojusi informāciju par situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs un izstrādājusi priekšlikumus par iespējām nodrošināt skolēniem agrāku vidējās izglītības ieguvi. Tika apspriesti trīs iespējamie risinājumi.
Pirmais no tiem piedāvā saglabāt esošo sistēmu, vispārējo formālo izglītību turpinot īstenot pēc pašreizējā modeļa un nemainot izglītības apguves ilgumu.
Otrajā risinājumā piedāvāts pamatizglītības ieguvi uzsākt sešu gadu vecumā, pieļaujot iespēju, atbilstoši vecāku izvēlei, to uzsākt arī gadu vēlāk. Darba grupā gan uzsvērts, ka skolas gaitu uzsākšana no sešu gadu vecuma būtu atbalstāma tikai kopā ar ministrijas uzsāktajām un plānotajām pārmaiņām izglītībā, īpaši akcentējot reformas mācību saturā, finanšu resursu piesaistīšanu atbilstošas darba vides un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē un atalgojuma nodrošināšanā atbilstoši darba kvalitātei.
Savukārt trešajā piedāvājumā rosināts kopējo mācību ilgumu samazināt par vienu gadu, mācības pamatizglītības posmā beidzot pēc 8.klases.
Darba grupā secināts, ka agrāka vidējās izglītības ieguve vien neatrisinās jautājumus par jauniešu konkurētspēju un iesaistīšanos darba tirgū, tāpēc izglītības nozarē uzsāktās un plānotās pārmaiņas nav iespējamas bez citu nozaru ministriju - Ekonomikas, Finanšu, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - līdzdalības.
Šobrīd IZM neplāno nekādas izmaiņas, lai bērni uzsāktu skolas gaitas ātrāk.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu, pamatizglītības ieguvi bērns uzsāk tajā kalendārajā gadā, kad viņam aprit 7 gadi. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības, mācības var uzsākt arī vienu gadu agrāk vai vēlāk.
Jau ziņots, ka maija vidū Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārtraukusi darbu IZM darba grupā par agrāku vidējās izglītības ieguvi, jo ministrija neieklausoties nozares un sociālo partneru viedoklī.
Darba grupa sāka darbību februārī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa un demisionējušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iniciatīvas. Ierosinājumu mērķis bija panākt, lai jaunietis jau 18 gadu vecumā absolvētu vidusskolu un agrāk iesaistītos augstākās izglītības apguvē vai pievienotos darba tirgum.