Laikā, kad globālo klimatu pārmaiņu ietekmē daudzviet pasaulē cilvēki cīnās ar dzeramā ūdens strauju samazināšanos un tuksnešu strauju izplešanos, pie mums Latvijā tikai lēnām sāk attīstīties zaļā domāšana un dzīves uztvere.
Nav jau arī pārsteigums, jo mums daba ir apveltījusi ar visiem nepieciešamajiem resursiem gan ūdens, gan pārtikas jomā. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc mēs izvēlamies strausa politiku, jo kāpēc mums satraukties par lietām, kas mūs neskar. Diemžēl globālās klimata pārmaiņas vairs nav tālu aiz apvāršņa un sāk lēnām skart arī mūsu reģionu, vistiešākajā veidā ietekmējot laikapstākļus, piemēram, arvien biežāk pavasaros piedzīvojam plūdus un palielinās nokrišņu daudzums un intensitāte.
Arvien vairāk visā pasaulē zaļā domāšana vairs nav tikai sociāli atbildīga politika, bet gan ļoti perspektīva uzņēmējdarbības niša. Tīro tehnoloģiju jeb videi draudzīgie uzņēmumi nostiprina savas pozīcijas globālajā ekonomikā, piesakot savas nākotnes tiesības pārvaldīt ekonomiku. Starptautiska projekta ietvaros secināts, ka Latvijā ir identificēti mazāk nekā 100 tīro tehnoloģiju uzņēmumi, kuru gada eksports veido ap 200 miljoniem eiro. Tai pat laikā Zviedrijā to skaits ir vairāk nekā 6 500, kuru eksports gadā veido 38 miljardus zviedru kronu. Protams, ir jāsaprot, ka šī nozare Zviedrijā attīstās vairāk nekā divdesmit gadus, bet Latvijā - tikai desmit. Viens no skaidrojumiem, kāpēc mums tik maz ir attīstīta šī uzņēmējdarbības niša, ir, ka Latvijā vēl nav tik ļoti attīstīta šī zaļā domāšana un pieprasījums pēc zaļā dzīves veida, līdz ar to uzņēmēji daudz pozitīvāk raugās uz citiem biznesa sektoriem.
Jāmin, ka tīro tehnoloģiju jeb videi draudzīgie uzņēmumi nodarbojas ar efektīviem vides attīrīšanas procesiem, pārveidojot atkritumus otrreizējos produktos vai enerģijā, videi draudzīgu alternatīvu enerģijas avotu attīstību, kā arī industriālajām ražošanas tehnoloģijām, kas samazina vides piesārņojumu un resursu patēriņu.
Latvijā tīro tehnoloģiju uzņēmumi attīstās un ir spēcīgi trīs virzienos. Pirmais virziens ir gaisa, ūdens attīrīšana un atkritumu pārstrāde un otrreizēja izmantošana. Otrais virziens ir atjaunojamie energoresursi. Trešais virziens ir energoefektivitāte, progresīvās tehnoloģijas un metodes tīrai ražošanai. Uzņēmumam "Sidrabe" ir ļoti labi sasniegumi nano tehnoloģiju jomā, un tas radījis tehnoloģiju jaunas paaudzes saules baterijām, kas ir tik plānas kā papīrs. Uzņēmums "Karme Filtrs" ir izstrādājis tehnoloģijas ūdens otrreizējai izmantošanai rūpniecībā, atrodot savu nišu NVS valstīs Āzijā. Šie ir tikai daži piemēri, bet tādu Latvijā ir daudz vairāk.
Katrā ziņā Latvijai ir pētniecības centri, labas inženiertehniskās zināšanas un arī uzņēmējdarbības bāze, lai tuvākajā nākotnē šī niša attīstītos. Tīro tehnoloģiju uzņēmumu skaitam ir jāpalielinās, bet daudziem no esošajiem ir daudz straujāk jāattīstās un vairāk jāfokusē darbība uz eksportu, lai mēs kā valsts nepalaistu garām savu konkurētspēju šajā tautsaimniecības nišā pasaulē. Ir skaidrs, ka galvenais izaugsmes potenciāls šai nozarei slēpjas tieši eksportā.
Lai arī mēs esam viena no mežainākajām valstīm Eiropā pēc meža platībām, lai arī mēs esam otrie pēc atjaunojamo energoresursu izmantošanas Eiropā, mēs tomēr tālu atpaliekam tautsaimniecības jomā, nespējot izmantot mūsu uzņēmējdarbības potenciālu tīro tehnoloģiju jomā. Āzija, Tuvie un Tālie Austrumi un Āfrika ir reģioni, kur ir augsts pieprasījums pēc inženiertehniskajiem risinājumiem, ņemot vērā krasās klimatiskās pārmaiņas, kas to skārušas. Mūsu iespēja ir izmantot savas zināšanas, inženiertehnisko bāzi, valsts atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanā, lai apgūtu šo neizsīkstošo potenciālu.