Uzņēmējs un kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, kurš patlaban piedalās ekspremjera Einara Repšes vadītajā biedrībā "Latvijas attīstībai", pieļauj iespēju darboties no šīs biedrības izveidotā partijā, viņš atklājis intervijā laikrakstam "Diena".
Viņš paudis, ka tā varētu notikt, ja partija piedāvās labēju redzējumu un rūpēsies par ekonomiskās attīstības palielināšanu, uzsverot, ka jādomā par investīciju piesaisti. Pašreizējo partiju vidū šis virziens neesot pārstāvēts.
Bondars arī uzsvēris - ja tapšot Repšes partija, tā nebūšot viena cilvēka partija.
"Nedomāju, ka tie cilvēki, kuri apmeklē sanāksmes, varētu parakstīties zem lozungiem, kurus radījis viens cilvēks. Es personīgi esmu bijis atklāts savos izteikumos, mani nebiedē publiskais darbs, ieskaitot politiku. Bet ir jābūt, pirmkārt, ideju kopībai un kopīgām vērtībām, lai kas tāds notiktu. Bet es šādu iespēju neizslēdzu," uzņēmējs paudis.
Šā gada sākumā Bondaru savām rindām aicināja pievienoties Reformu partija, tomēr viņš šo piedāvājumu nolēma noraidīt.
Jau vēstīts, ka biedrība "Latvijas attīstībai", kurā darbojas ekspremjers Repše, pārtopot par partiju, apsvērs iespēju startēt arī nākamā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Kā sacīja Repše, par nākamā gada EP vēlēšanām vēl tiks lemts, bet tālākā nākotnē partija noteikti plāno piedalīties EP vēlēšanās. EP lemj par Latvijas attīstībai būtiskiem jautājumiem, līdz ar to Latvijas intereses jāaizstāv arī tur, argumentēja Repše.
Attiecībā uz biedrības darbu un plāniem pārtapt par partiju Repše norādīja, ka patlaban tiek strādāts un tiek gatavota "Latvijas attīstības platforma".
Kā ziņots, biedrība "Latvijas attīstībai" tika izveidota 2012.gada martā ar mērķi iniciēt diskusiju par Latvijai un tās cilvēkiem nozīmīgiem jautājumiem. Biedrības dibināšanā piedalījās Repše, Edgars Jaunups, Dans Titavs, uzņēmēji Olafs Berķis un Valērijs Belokoņs un citi. Biedrība plāno pārtapt politiskā partijā un startēt 2014.gadā plānotajās 12.Saeimas vēlēšanās.
Savukārt EP vēlēšanas notiks jau 2014.gada maijā.
Viss būtu jauki un pieņemami, ja vien jaunu partiju veidošana nekļūtu par mūsu mazās neatkarīgās Latvijas ierastu ikdienu, kas arvien vairāk padziļina šķelšanos. Nespēja piesaistīt partijām plašu biedru skaitu, kuri spētu ietekmēt partiju darbību no iekšienes ir sekas pastāvīgai pie varas esošo partiju noiešanai no skatuves. Šīs sekas rada apātiju pret partijām. Jājautā, kur palikuši Reformu partijas atbalstītāji, kuri tik kvēli balsoja par Saeimas atlaišanu un ZRF veidošanu. Vai atkal kārtējā vilšanās, visu vērtējot no malas. Arī pašlaik iet runa par parakstu vākšanu Saeimas atlaišanai. Un iemesls tam Latvijas lats. Varbūt atkal veidosim jaunu partiju teiksim Kabanova Latvijas lata partiju, jo viņš jau pirmais atbalstīja lata palikšanu.
Tajā pašā laikā t.s. kreisās partijas konsolidējas un gan stratēģiski, gan taktiski laikam sadarbojas ar visiem pat radikāli noskaņotiem spēkiem, lai turpinātu graut neatkarīgas valsts pamatus. Vai tad SC ir vērsies pret lindermaniešiem, gaponoviešiem ar asu kritiku? Vai tad SC neatbalstīja viņus par krievu valodu, motivējot it kā, tā vēlas vēlētāji. Tas liecina par spēkiem, pietiekami lieliem spēkiem, kuri darbojas šeit, lai turpinātu mūs šķelt. Un pašlaik visa vaina tiek uzlikta Vienotībai. Arī SC vadība Rīgas domes personā, klaji nostājas pret valdību, sevišķi pret Vienotību un mudina vēlētājus tai neuzticēties. Jājautā, kāpēc mēs esam tik naivi? Kāpēc t.s. labējās partijas nespēj atrast kopsaucēju pašā būtiskākajā - būt vienotiem pašā galvenajā - valsts neatkarības pamatu stiprināšanā.