Nesen presē tika izteikts viedoklis, ka, pateicoties Eiropas Savienības dotācijām un biogāzes invāzijai, zemes cenas Latvijā turpinās augt un ar laiku sasniegs Eiropas līmeni.
Lai noskaidrotu, vai minētās prognozēs ir reālas un kādas tās ir pašlaik, portāla Gorod.lv korespondente griezās pie nekustamā īpašuma vērtētāja Jura Borska.
J.Borskis paskaidroja, ka piedāvājumu cenas parasti atšķiras no tirgus cenām, jo parasti cilvēki novērtē savu īpašumu augstāk, jo vēlas saņemt par to lielāku cenu: „Protams, tirgus tendences koriģē cenas. Ja īpašnieks vēlas pārdot zemi par 1 000, 900 vai 800 latiem, reālie darījumi liecina, ka zemes hektārs tiek pārdots par 550-750 latiem”.
Speciālists paskaidroja, ka viena hektāra cena ir atkarīga no vairākiem faktoriem – zemes atrašanās vietas, augsnes stāvokļa, tiek ņemta vērā pavasara plūdu iespējamība utt.
„Protams, dotāciju palielināšana ietekmēs zemes cenu, tomēr, vai tās sasniegs Eiropas līmeni ir neskaidrs jautājums”, teica J.Borskis.
Jautājuma neskaidrība, pēc J.Borksa domām, saistīta ar to, ka darba produktivitāte Latvijā ir daudz zemāka, nekā attīstītajās Eiropas valstīs. Citiem vārdiem sakot, zemes cenas Latvijā sasniegs Eiropas līmeni, kad zemnieki un uzņēmēji ražos tikpat lielu produkcijas apjomu, kā Eiropā. Lai to panāktu, jāiegulda daudz vairāk līdzekļu, nekā tiek ieguldīts šobrīd.