ES palielinās bezdarba līmenis, arvien vairāk cilvēku ir uz nabadzības sliekšņa. Pēc Eurostat datiem, katrs ceturtais ES iedzīvotājs ir uz nabadzības sliekšņa, ziņo portāls newsland.com.
Traģiskākā situācija ir vērojama Bulgārijā, Rumānijā un Baltijas reģionā. Protams, izeja vienmēr ir atrodama. Piemēram, Igaunijas prezidents situācijas risinājumu redz darba meklēšanā ārpus valsts teritorijas. Prezidents uzskata, ka igauņiem ir radusies unikāla iespēja braukt strādāt uz jebkuru ES dalībvalsti. Pastāv tikai viens jautājums, vai attīstītās valstis Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Somija spēs nodrošināt ar darbu visus Baltijas reģiona bezdarbniekus, ja šajās valstīs nabadzības līmenis svārstās no 13%-16%.
Šo tēmu uzsācis pētīt Vladimirs Vaingorts, ekonomikas zinātņu doktors. Viņam, kā arī citiem igauņiem ir svarīgi zināt par valsts nākotni. Šis jautājums uztrauc katru Igaunijas iedzīvotāju un V.Vaingorts kā pozitīvu piemēru min Baltkrieviju, jo tur iedzīvotāji ir pārliecināti rītdienā atšķirībā no ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Par to V.Vaingorts minēja savā rakstā, kurš bija publicēts vienā no portāliem.
„Kāpēc Baltijas valstīs un ES dienvidos vienlaicīgi saira būvniecības tirgus, kurš bija ekonomikas izaugsmes veicinātājs, neskatoties uz to, ka pasaule pārdzīvoja ekonomisko krīzi Baltkrievijā joprojām var redzēt strādājošos celtniecības krānus. Kāpēc Baltkrievijā saglabāja lauksaimniecību un rūpniecību? Atbilde ir vienkārša – nostrādāja principiālais attīstības modelis. Piecus vai septiņus gadus atpakaļ Igauniju un Latviju salīdzināt ar Baltkrieviju nevarēja, taču ekonomiskā krīze visu salika savās vietās. Francija, Vācija un citas ES attīstītās valstis jaunās ES dalībvalstis uztver kā jaunu noieta tirgu, tieši tāpēc jaunās ES dalībvalstīs notiek deindustrializācijas process. Igaunija, Grieķija, Kipra un Latvija ir automobiļi bez dzinēja, kuri var pārvietoties tikai piekabē,” atzīmēja Vladimirs Vaingorts.
Ekonomisko zinātņu doktors uzskata, ja Igaunija saglabātos zvejniecības, lauksaimniecības kolhozi, tad situācija pašlaik izskatītos pavisam savādāk. „Iedomājaties, pašlaik Minskas traktoru rūpnīca ražo vairāk traktoru nekā Krievijā astoņas traktoru rūpnīcas. Baltkrievijā esošā lauksaimniecības nozare pilnīgi nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku un joprojām valstī ir saglabājusies aušanas nozare.”
Vladimirs Vaingorts savus uzskatus pamato arī ar Mihaila Deļagina viedokli, kurš apgalvo, ka Baltkrievijā iedzīvotāju intereses ir daudz svarīgākas nekā kapitāla intereses. Ja tur pielaistu liberālās reformas, tad bezdarba līmenis būtu kā Latvijā un Lietuvā. Baltkrievijā neveica deindustrializāciju, tas ļāva saglabāt darba vietas un rūpniecību, paveras plašas perspektīvas jauniešiem. „Pēc pēdējās tautas skaitīšanas rezultātiem Igaunijā populārākā profesija ir pārdevējs, jauniešiem karjeras izaugsme ir viesnīcas vecākais administrators, vecākais pārdevējs un pavārs. Baltkrievijā jauniešu vidū ir populāras inženierzinātnes,” atzīmēja Vladimirs Vaingorts.
Savā rakstā Vladimirs Vaingorts nosauc Baltkrieviju par valsti, kur viss ir savādāk. Ekonomists Mihails Hazins skaidro, ka ES masu saziņas līdzekļos kritizē Baltkrieviju, jo valsts var kļūt par piemēru Vācijai, tas noteikti samazinās bagāto skaitu, ES nevar pielaist šī sabiedrības modeļa sagraušanu, tāpēc vieglāk sagraut Baltkrieviju.
Ir iespējams, ka viņiem tas neizdosies, jo uzticības līmenis pret ES iedzīvotāji vidū strauji samazinās.