Šodien, 11.aprīlī, Daugavpils pilsētas domes kārtējās sēdes gaitā tika apstiprināta Daugavpils vispārējās izglītības iestāžu tikla attīstības koncepcija 2013.-2018.gadam, kuru izstrādāja Daugavpils pilsētas Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde.
Jāatzīmē, ka pirms nedēļas koncepcija tika prezentēta Izglītības un kultūras jautājumu komitejai.
Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova pastāstīja, ka līdz šim pilsētas izglītības jomā šāda veida dokumenti nebija izstrādāti, tādēļ bija sarežģīti noteikt prioritātes, tostarp finansējuma sadales laikā.
Koncepcijas mērķis ir vispusīgas, attīstošas, ilgtspējīgas izglītības vides un laika prasībām atbilstošas izglītības nodrošināšana izglītojamajiem no agras bērnības līdz iekļaušanai darba tirgū. Stratēģija akcentē tādas pamatvērtības kā drošība, cieņa un atbildība, dokumentā ir iekļauta informācija par to, kā šīs vērtības izpaužas mērķauditoriju kontekstā.
Koncepcija ir visai apjomīga (ap 100 lapām), tajā minēti izglītības attīstības pamatvirzieni. M.Isupova atzīmēja, ka šogad beidzas pilsētas skolu attīstības plānu izpildes termiņš, līdz septembra vidum tiks izstrādāti jaunie plāni, kuriem nepieciešams pamats – šī koncepcija. Pirms koncepcijas izstrādes speciālisti izpētīja valstī esošus attiecīgus dokumentus, tādēļ skolām būs daudz vienkāršāk plānot savu turpmāko darbību.
Koncepcijas izstrādē iekļautas visas auditorijas, kuras dažādā veidā ir saistītas ar izglītību, t.i., gandrīz visas iedzīvotāju grupas. Izanalizējot situāciju un sagatavojot attīstības tendenču prognozes, tika izstrādāts pasākumu un uzdevumu plāns pilsētas izglītības sistēmas attīstībai. Tiesa, plānā nav iekļauti visi mērķi un uzdevumi, t.sk., tie, kuri valstī jau ir obligāti.
Darba grupa un fokusa grupas izstrādāja 7 prioritātes, kuras ir atspoguļotas koncepcijā.
Pirmā prioritāte – nodrošināt ikviena bērna spējām attīstošu un attīstībai atbilstīgu, kvalitatīvu un vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību. Pamatojoties uz esošajām problēmām tiek izvirzīti uzdevumi: palielināt grupu skaitu, kas realizē Vispārējās pirmsskolas izglītības programmu (latviešu valodā) pilsētas centrā, nodrošināt dežūrgrupas pakalpojumu piedāvājumus, pilnveidot bilingvālās izglītības kvalitāti, uzlabot pirmsskolas izglītības iestāžu materiāli tehnisko bāzi un infrastruktūru, pilnveidot bērnu atveseļošanas un slimību profilakses sistēmu, izstrādāt un īstenot pasākumu kopumu iestāžu izmaksu mazināšanai, izstrādāt un ieviest pirmsskolas iestāžu vadītāju darba kvalitātes noteikšanas sistēmu.
Otrā prioritāte – nodrošināt kvalitatīvu skolēnu mācību procesu. Aktuālākie uzdevumi ir uzlabot saikni starp pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām, veicināt skolu patstāvību iestādes darba organizācijā, pievērst uzmanību atsevišķu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, piedāvāt skolēniem praktiskās nodarbības karjeras izvēles jautājumos, rosināt pedagogus iesaistīties projektu realizācijā, pilnveidot bilingvālās izglītības un valsts valodas apguves kvalitāti, uzlabot valsts centralizēto eksāmenu rezultātus, nodrošināt vides pieejamību visām cilvēku grupām, izveidot mūsdienīgu un ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu, akcentēt patriotisko audzināšanu.
Runājot par izglītības iestāžu tīklu, M.Isupova pievērsa deputātu uzmanību tam, ka koncepcijā nav ierosinājumu par kādu skolu slēgšanu, jo, ņemot vērā statistikas datus par demogrāfisko situāciju, līdz 2017.gadam skolēnu skaits skolās būšot pietiekams. Nedaudz savādāka situācija ir vidusskolās: sakarā ar arodskolu attīstību daļa skolēnu izvēlas neturpināt izglītību vidusskolās. Šajā sakarā koncepcijā tiek ierosināts izstrādāt katras skolas attīstības perspektīvu novērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā risinātu radušos jautājumus.
Koncepcijas trešā prioritāte – veicināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un personības izaugsmi, uzlabot darba apstākļus, attīstīt sadarbību ar augstskolām jauno pedagoģisko kadru/darbinieku sagatavošanā.
Ceturtā prioritāte – nodrošināt vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvei izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem un veicināt sociālās atstumtības riska grupu iekļaušanos izglītības sistēmā visos izglītības līmeņos. Sakarā ar šo prioritāti tiek izvirzīti uzdevumi: pilnveidot iestāžu tehniskos un metodiskos līdzekļus, izstrādāt individuālos izglītības plānus konkrētiem bērniem, pilnveidot brīvā laika centru pieejamību izglītojamajiem ar funkcionāliem attīstības traucējumiem, paaugstināt izglītojamajiem sniegtā psiholoģiskā atbalsta kvalitāti.
Piektā prioritāte – nodrošināt izglītojamo un pedagogu fiziskās un garīgās veselības stratēģijas veicināšanu un realizēšanu, maksimāli izmantojot pašvaldības iespējas, piemēram, pilsētas zobārstniecības poliklīnikas pakalpojumus.
Sestā prioritāte – vecāku un brīvprātīgo sadarbības veicināšana, akcentējot uzmanību uz vecāku iespējām piedalīties skolas dzīvē. Tādēļ tiek ierosināts organizēt vecāku klubus, piesaistīt brīvprātīgos darbam skolās.
Septītā prioritāte – veicināt akcentu maiņu izglītībā – orientēties, lai potenciālais vispārējās izglītības absolvents būtu kā darba devējs. Tuvāko piecu gadu laikā tiek plānots nevis akcentēt nepieciešamību veikt ar informācijas tehnoloģiju saistītā jaunā aprīkojuma iegādi, bet gan apmācīt pedagogus maksimāli izmantot esošo mūsdienīgo aprīkojumu.
M.Isupova atzīmēja, ka koncepcijā pārsvarā iekļauti reāli izpildāmie izdevumi un tas, ar ko Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde nevar tikt galā patstāvīgi. Pēc dokumenta apstiprināšanas katra uzdevuma risināšanai tiks izveidotas darba grupas, kuras piedāvās iecerētā īstenošanas iespējas.
Ar koncepciju var iepazīties mājas lapā izglitiba.daugavpils.lv.