Nepilsoņi pieprasa, lai no Eiropas Parlamenta tiktu atsaukti divi deputāti no Latvijas 1

"Mēs nesaskatām loģisku pamatojumu tam, kāpēc nepilsoņiem būtu jāsedz izdevumi par Eiropas Parlamentā ievēlēto Latvijas politiķu uzturēšanu."

Šis viedoklis pausts Latvijas Nepilsoņu Kongresa (NK) organizācijas komitejas oficiālajā vēstulē, kas adresēta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Mārtinam Šulcam, EP politisko partiju līderiem, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žozē Manuelam Durao Barrozu.

NK organizācijas komitejas koordinatoru Vitālija Komarova un Aleksandra Gapoņenko parakstītajā vēstulē teikts:
"Mēs uzskatām, ka Latvijā ir izveidojusies īpaša situācija, un šajā gadījumā ir nepieciešams būtisks izņēmums eirodeputātu vietu sadales procesā. Jau divdesmit divus gadus Latvijā eksistē unikāla pastāvīgo iedzīvotāju kategorija, kam nav piešķirta nevienas pasaules valsts pilsonība. Šie cilvēki tiek saukti par "nepilsoņiem", un pašlaik to skaits sastāda 320 tūkstošus cilvēku - vairāk nekā 13% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Nepilsoņiem nav nekādu politisko tiesību, viņi nevar pat piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ievēlot deputātus pašvaldībās, kurās maksā nodokļus.

Šobrīd Latvijas deputātu skaits Eiropas Parlamentā ir regresīvi proporcionāls nevis attiecībā uz pilsoņu skaitu, bet gan attiecībā uz valsts iedzīvotāju skaitu, kurā iekļauti arī nepilsoņi. Mēs šo situāciju uzskatām par netaisnīgu un aicinām to grozīt. Nepilsoņiem nav tiesību piedalīties Latvijas EP deputātu vēlēšanās, tātad nav arī iespēju ietekmēt viņu lēmumus.

Mēs nesaskatām loģisku pamatojumu tam, kāpēc nepilsoņiem būtu jāsedz izdevumi par Eiropas Parlamentā ievēlēto Latvijas politiķu uzturēšanu. Šajā situācijā mēs pieprasām, lai Latvijai tiktu atņemta nevis viena, bet gan divas vietas Eiropas Parlamentā. Viena vieta EP būtu jāatņem iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, otra - tādēļ, ka lielam skaitam valsts iedzīvotāju joprojām nav pilsonības un politisko tiesību. Šis lēmums varētu piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību faktam, ka Latvija vēl joprojām nav izpildījusi savas saistības cilvēktiesību aizsardzības jomā, ko tā uzņēmās, iestājoties ES, kā arī nepilsoņu problēmas atrisināšanai veltīto starptautisko rekomendāciju ignorēšanas faktam.

Tā kā Latvijas varas iestādes mūs nepārstāv, uzskatām par iespējamu griezties pie Jums tieši, lai informētu par Latvijas nepilsoņu viedokli par vietu skaita pārdali Eiropas Parlamentā."

Šobrīd Eiropas Parlamentā ir ievēlēti 754 deputāti. Šogad Eiropas Savienībā iestāsies Horvātija, un deputātu skaits sasniegs 766 cilvēkus. Taču Lisabonas līgums paredz tikai 751 deputāta vietu.

Kārtējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā nāksies izlemt to, kādā veidā deputātu skaits tiks samazināts līdz valstu savienības izveides līgumā noteiktajam līmenim. Eiropas Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteja piedāvā vienu mandātu atņemt Rumānijai, Grieķijai, Beļģijai, Portugālei, Čehija, Ungārijai, Bulgārijai, Īrijai, Horvātijai, Zviedrijai, Lietuvai un Latvijai, un trīs mandātus atņemt Vācijai.

Šī lēmuma pamatā ir Lisabonas līgums, kura noteikts, ka Eiropas Parlamenta deputātu skaitam ir jābūt regresīvi proporcionālam katras dalībvalsts pilsoņu skaitam.