Šogad izaugsme būs lēnāka nekā pērn un sasniegs aptuveni 4%. Ja tā būs, tad arī šogad Latvija būs viena no straujāk augošajām ekonomikām ES.
Kā prognozējām, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi pērnā gada nogalē kļuva lēnāki, bet kopumā ļoti spēcīga izaugsme joprojām turpinājās. Proti, pērnā gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar ceturksni iepriekš, IKP pieauga par 1,3% (3.ceturksnī tie bija 1,7%) jeb par 5,1% pret 2011.gada 4.ceturksni. Par spīti vājumam un pat recesijai vairumā Eiropas valstu, Latvijas izaugsmes temps joprojām bija ļoti robusts. Ļoti labs kāpums turpinājās apstrādes rūpniecībā, kas ceturkšņa griezumā auga par 1,8%, gada griezumā par turpat 8%.
Lauvas tiesa šī kāpuma ir eksports, uzņēmējiem iespiežoties iepriekš mazāk apgūtos noieta tirgos. Eksportu īslaicīgi kāpināja arī rekordaugstā graudu raža. Lai gan optimisms nedaudz uzlabojās, mazumtirdzniecības apgrozījums gada pēdējā ceturksnī mazliet saruka, bet iepriekšējos ceturkšņos akumulētā kāpuma dēļ mājsaimniecības vienalga tērēja par turpat 10% vairāk kā gadu iepriekš. Ja netiks pārskatīti vēsturiskie dati, tad saskaņā ar šodien publicēto ātro novērtējumu, Latvijas IKP izaugsme pērn ir bijusi pat mazliet straujāka kā 2011.gadā. Proti, aptuveni 5,6%, iepretim 5,5% 2011.gadā.
Tomēr līdz ar Eiropas ekonomikas vājumu, Latvijas izaugsme šogad kļūs lēnāka. Lai gan samērā stabili aug mājsaimniecību patēriņš, ļoti labās izaugsmes pamatā tomēr ir eksporta sektors. Panākumu pamatā ir smags darbs efektivitātes uzlabošanā, jaunu produktu un tirgu apgūšanā. Tomēr krīzes laikā smagi panākto priekšrocību guvums pamazām izsīkst - krīzes smagāk skartās Eiropas valstis samazina darbaspēka izmaksas, samazinot algas un nodarbinātību.Latvijai šīs metodes vairumā gadījumu vairs nav pieejamas un konkurētspēja ir jāstiprina jau daudz sarežģītākos veidos, piemēram, investējot jaunu produktu attīstībā, procesu efektivitātē, jaunu tirgu apgūšanā. Pērnā gada laikā redzētais investīciju pamatkapitālā izaugsmes tempu sabremzējums (gada izaugsmes temps saruka no 40% gada sākumā līdz vien 2% 3.ceturksnī) nudien rada bažas. Lai gan pasaulē nenoteiktība joprojām ir augsta, jaunākie noskaņojuma indeksi rāda, ka lielākais izbīlis jau varētu būt aiz muguras un krasi sliktāk, šķiet, nebūs. Negatīvi riski ir vērā ņemami un piesardzība ir jāsaglabā, tomēr investīcijas nākotnes izaugsmē joprojām ir ļoti nepieciešamas.
Noturīgi spējāku izaugsmi redzēsim, kad atsāksies spējāka atgūšanās arī pārējā Eiropā (cerams 2013.gada otrā puse vai 2014.gada sākums).