Juridiskā komisija noslēdz darbu pie likumprojekta, kas reglamentēs ārpustiesas parādu piedziņu

foto lu.lv
foto lu.lv

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 30.oktobrī, izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Parādu ārpustiesas atgūšanas likums”, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības.

Likumprojekts paredz ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu. Par licencēšanas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu būs atbildīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Licences izmaksas plānotas 2500 latu apmērā, bet pārreģistrācija, kas būs jāveic reizi trīs gados, izmaksās 1000 latus, un šie līdzekļi daļēji tiks novirzīti PTAC kapacitātes palielināšanai.

Likuma grozījumi paredz detalizēti regulēt pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām. Saskaņā ar likumprojektu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu uzskatāma saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no pulksten deviņiem vakarā līdz divpadsmitiem naktī, kā arī apgrūtina parādnieka spēju elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai. Ar parādnieku drīkstēs sazināties, izmantojot tikai tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka līgumā.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs var veidot parādvēstures datu bāzi ar informāciju par personas parādiem, kuru tas kreditora uzdevumā atgūst vai ir atguvis. Tādējādi ar parādnieka sniegtu piekrišanu trešās personas būs tiesīgas saņemt parādvēstures datu bāzē iekļauto informāciju, lai varētu novērtēt personas spēju izpildīt maksājumu saistības. Informācija parādvēstures datu bāzē tiks glabāta trīs gadus no parāda atmaksas dienas, saistību izpildes dzēšanas dienas vai, ja parāds netiek samaksāt, līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai. Likumprojekts arī nosaka, kāda informācija un pie kādiem nosacījumiem var tikt iekļauta šajās datubāzēs.

Plānots, ka pants, kas regulē licences saņemšanas kārtību parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai, stāsies spēkā 2013.gada 1.februārī, un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem licence būs jāiegūst līdz 2013.gada 1.maijam.


Написать комментарий