Strādājot pie Civillikuma grozījumu sagatavošanas trešajam lasījumam, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, norādīja uz nepilnībām likuma pašreizējā redakcijā, kas būtiski apgrūtina bērnu bioloģisko tēvu iespējas apstrīdēt paternitātes pieņēmumu.
„Patlaban Civillikums nedod tiesības bērna bioloģiskajam tēvam, kas ir ārpus ģimenes, strīdu gadījumā tiesības rosināt noskaidrot patiesību par bērna paternitāti. Lai to varētu izdarīt, mūsu tiesām ir jānodarbojas ar jaunradi, piemērojot Latvijai saistošo konvenciju normas. Tiesvedību var ierosināt, ar blakssūdzību pierādot savas prasījuma tiesības; iztiesāšana ilgst gadiem. Nepieciešams jauns Civillikuma regulējums, kas piešķirtu bērna mātei, viņas laulātajam un bērna bioloģiskajam tēvam līdzvērtīgas tiesības noskaidrot patiesību par paternitāti,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētajas biedre Inese Lībiņa-Egnere.
Pret pārāk plašu paternitātes apstrīdēšanas tiesību piešķiršanu trešajām personām komisijas sēdē iebilda Tieslietu ministrijas pārstāvji, argumentējot, ka potenciālā bioloģiskā tēva iejaukšanās ģimenē var izjaukt harmonisko ģimenes vidi, tādējādi aizskarot bērna tiesības.
Savukārt komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) vērsa uzmanību, ka patlaban Civillikums dod tiesības mātes vīram apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, kas ne mazākā mērā var izjaukt līdzšinējo harmoniju ģimenē.
Inese Lībiņa-Egnere norāda, ka jautājums nav atliekams un risinājums jārod šo Civillikuma grozījumu ietvaros. Tādēļ deputāti aicināja ekspertus Tieslietu ministrijas vadībā sagatavot priekšlikumu, kas, no vienas puses, dotu bioloģiskajam tēvam iespēju civiltiesiskā ceļā noskaidrot patiesību, bet, no otras puses, ļautu tiesai katru gadījumu vērtēt caur bērna interešu prizmu. Ir svarīgi, lai trešās personas nevarētu nepamatoti, piemēram, atriebības dēļ, iejaukties ģimenes dzīvē un prasīt paternitātes apstrīdēšanu, uzsver komisijas priekšsēdētājas biedre.
A.Judins vērsa uzmanību uz pašreizējo Civillikuma redakciju, kas nosaka, ka bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši. Vaicājot, kādēļ patiesības noskaidrošanai jāgaida, kad nomirst vecāki, deputāts aicināja izvērtēt, vai šī panta redakcija joprojām ir aktuāla.
Saeimas Juridiskā komisija šodien sāka skatīt Civillikuma grozījumu trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Apjomīgie likuma grozījumi paredz modernizēt Ģimenes tiesību daļu, atsakoties no novecojušām tiesību normām. Ar grozījumiem tiks novērstas problēmas pašreizējā regulējumā, kas skar laulības noslēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, paternitāti, adopciju, uzturlīdzekļus, kā arī līdzekļus otra laulātā uzturam vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.