Pašreizējā globālā ekonomiskā krīze ir pāreja pie principiāli jaunā modeļa. Šādu viedokli šodien RBK-TV raidījuma „Dialogs ar Mihailu Hazinu” ēterā pauda neatkarīgais eksperts Sergejs Gavriļenkovs.
"Tā nav tikai ekonomiskā krīze, nav tikai mehānismu sistēmu kļūme, bet masveida civilizētā pāreja pie jaunā modeļa, kuram savā pamatā jāieliek nopietni idejiski grozījumi salīdzinājumā ar to, kas ir bijis. Tas, ko mēs šobrīd redzam, kļūmes tirgos – tā ir minētā masveida procesa un valsts varas visā pasaulē vājuma izpausmes”, - uzskata eksperts.
Savukārt, raidījuma vadītājs – krievu ekonomists un publicists, ekspertu konsultāciju kompānijas „Neokon” vadītājs – M.Hazins atgādināja, ka pašreizējā Rietumu kapitālistiskā sistēma tika izveidota pēc Otrā pasaules kara.
"Kapitālistiskās attīstības pamatmehānisms ir starptautiskā darba sadalīšanas sistēmas padziļināšana. Tas, kā atzīmēja zinātnieks ekonomists Adams Smits, prasa tirgus paplašināšanu. Bet tirgu nav iespējams paplašināt, jo mūsdienās tas jau ir globāls, tas nozīmē, ka attīstības modelis ir noslēdzies. Vai šī sistēma varētu mainīties un pati sevī kaut ko radīt? Vai arī tai ir nepieciešams iziet caur „klīnisku nāvi”?”, - uzdeva jautājumu raidījuma vadītājs.
S.Gavriļenkovs atzīmēja, ka „pasaule attīstās nevienmērīgi”. "Mēs redzam nopietnus turbulences procesus, kas sākas kapitālistiskās pasaules perifērijā, galvenokārt Tuvajos Austrumos. Tas, no vienas puses, rada veselu virkni problēmu, no otrās, - dod iespēju modelim, kas sevi ir izdzīvojis, kādu laiku eksistēt, veicot brīvapgriezienus”, - teica eksperts.
Raidījuma gaitā M.Hazins atzīmēja, ka mūsdienu Rietumu civilizācija ved pie sabiedrības atomizācijas. Viņš izteica minējumu, ka „ir jāmaina ekonomika un tā jāpamato uz jaunajām sociāli apvienotajām tehnoloģijām”. "Iespējams, ka ir jāattīsta, nevis jālikvidē kolektīvisma mehānismi, kas pastāv dažās tradicionālās sabiedrībās”, - teica raidījuma vadītājs.
Atbildot S.Gavriļenkovs paziņoja, ka kolektīvisma idejas vēl tiks aktualizētas, tiesa, kvalitatīvi jaunā līmenī, un tas būs jauns attīstības posms. Eksperts izteica pārliecību, ka pasaulei „ir nepieciešama pāreja pie jaunās sabiedrības orientācijas, kas stimulētu altruistisku uzvedības formu, nevis egoistisku”.
"Jāpārstāj eksistenci šajā pasaulē uztvert kā konkurenci, jāpāriet pie sadarbības. Tas ir principiāli cits uzvedības tips. Jāsaprot, ka dzīve nekļūs labāka. Ir svarīgi, lai sabiedrība to aptvertu. To ir iespējams panākt ar mērķtiecīgu audzināšanu, darbu ar cilvēkiem”, - teica eksperts.
Atbildot uz raidījuma vadītāja jautājumu, kad sabiedrībā sāks parādīties minētie procesi, S.Gavriļenkovs teica, ka tas jau notiek. "Es saskatu to sākumu. Dažviet rodas veselīgas tīklu sabiedrības, pagaidām tās ir vājas, mēs atrodamies procesa sākumā. Taču jo vairāk cilvēku tieši šādā mērogā sāk domāt par zemeslodes problēmām”, - secināja eksperts.
Nu krievi paliek krievi, visur cenšās izbāzt acīs cik labi ir būt kolhozā un būt kolektīvam :D pilnīgs sviests...
Talka nav krievu izdomājums. Arvien vairāk arī Eiropas profesionāļu aprindās, īpaši teritorijas plānošanas un attīstības jomā tiek runāts par vietējo kopienu nozīmi un to ka resursiem jāpaliek un jāgrozās uz vietas un no āra var ņemt tikai to ko nevar dabūt uz vietas, tāda naturālās saimniecības atdzimšana, tikai augstākā tehnoloģiskā līmenī. Nav skaidrs šādas kopienas optimālais mērogs, lai tā būtu dzīvotspējīga un būtu spējīga nodrošināt tās locekļiem zināmu komfortu, bet neklūtu bezpersoniska, kā esošā valsts pārvalde. Ir vērts pavērot Latīņamērikas vai Āfrikas kopienu dzīvesstilu, tur būtu ko mācīties.
Runa nav par kolhozu,bet gan izglītotiem cilvēkiem un kooperāciju.
Patiesībā zeme vislabāk tiek apstrādāta,arī tiek nomāta no īpašniekiem, kas paši to nespēj, tur, kur nav pilnībā nolikvidējuši, prihvatizējuši kopsaimniecību, piemēram, Izmēģinājumu selekcijas saimniecībā. Tiesa,uz šīs bāzes daži speciālisti ir attīstījuši arī savu personīgo biznesu.