Pagājušajā nedēļā Rēzeknē III.Pasaules latgaliešu konferences ietvaros divu dienu laikā norisinājās konference „Neatkarības laiks – Latgales iespēja vai iznīcība”, kurā piedalījās valsts struktūru un nevalstisko organizāciju pārstāvji, reģiona pašvaldību darbinieki, zinātnieki, uzņēmēji, pedagogi. Konferences darbā piedalījās arī latgalieši no Sibīrijas – to cilvēku pēcnācēji, kuri vairāk nekā pirms 100 gadiem bija aizbraukuši pie Jeņiseja krastiem.
Konferences mērķis bija ne tikai novērtēt Latgales reģiona attīstības tendences, bet arī noteikt pašreizējas ekonomiskās lejupslīdes iemeslus.
Jāatzīmē, ka tradicionāli šāda veida konference Rēzeknē tiek rīkota reizi 10 gados, pirmā konference notika 1992.gadā, otrā – 2002.gada augustā.
Viens no Pasaules latgaliešu konferences dalībniekiem Saeimas deputāts Juris Viļums Gorod.lv pastāstīja, ka minētā starptautiskā pasākuma gaitā notika vairākas diskusijas, kas tika veltītas Latgales attīstības tēmai.
„Nepieciešams pastāvīgi nodarboties ar reģiona attīstību, nevis reizi 10 gados. Svarīgi, lai izstrādāta stratēģija, kas palīdzēs iziet no krīzes, neapstātos pie kāda viena punkta, bet tiktu izstrādāta līdz galam un palīdzētu iedzīvotājiem meklēt reālās izejas iespējas, lai tā nebūtu kārtējā PR-kampaņa pirms vēlēšanām, kā tas bieži gadās. Nav noslēpums, ka tiek taupīts galvenokārt uz reģioniem iedalītajiem līdzekļiem, tāpēc ir svarīga valsts struktūru decentralizācija”, - ir pārliecināts deputāts.
Pasaules konferences dalībnieki kārtējo reizi piedāvāja Izglītības ministram iekļaut skolas programmā latgaliešu valodas, literatūras un novadpētniecības mācību stundas, vēstures stundās vairāk uzmanības pievērst Latgalei, līdzās latviešu valodai izmantot latgaliešu valodu dažādos nosaukumos un izkārtnēs, veidot programmas televīzijā utt.
Pēc Jura Viļuma domām, latgaliešu valodas pasniegšanas skolās jautājums ir atrisināms. Piemēram, skolotāji jau ir izstrādājuši latgaliešu valodas apmācības standartu, kas tika iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā. Rēzeknes mērs paziņoja, ka ir ar mieru atbalstīt minēto iniciatīvu un vietējā pašvaldība centīsies nodrošināt valodas apmācību pilsētas skolās, sākot no nākamā mācību gada.
„Reģiona attīstības programmā ir nelielais punkts, saskaņā ar kuru jau no nākamā gada septembra aptuveni 20 valsts skolās varētu būt iekļautas latgaliešu valodas mācību stundas. Uzskatu, ka tas neprasīs lielu naudu, turklāt to varētu atbalstīt arī pašvaldības”, - uzskata Juris Viļums.