Kad sadarbības prakse ir negatīva…

Ar nožēlu konstatējām, ka mūsu lūgums publicēt vēstuli pilnā apjomā bija ignorēts. Līdz ar to „Rēzeknes Vēstīs” publicētā informācija neatbilst oriģinālam, tā ir sagrozīta, un rezultātā maldināti laikraksta lasītāji, informē Rēzeknes pašvaldības mājaslapa. 

Tā nav pirmā reize, kad mūsu sniegtās atbildes uz laikraksta „Rēzeknes Vēstis” žurnālistu jautājumiem tiek apzināti sagrozītas. Par nožēlu starp domi un avīzi „Rēzeknes Vēstis” veidojas negatīva sadarbības prakse un cienītā galvenās redaktores kundze uzskata iesniegtā materiāla rediģēšanu un grozīšanu par pareizu un pieļaujamu parādību, aizmirstot par sabiedrības tiesībām iegūt necenzētas atbildes uz jautājumiem. Lai iegūta no „neoficiāliem avotiem” informācija nemaldinātu cilvēkus, publicējam vēstuli ar speciālistu komentāriem pilsētas mājas lapā:

„Laikraksta „Rēzeknes vēstis” 3. jūlija numurā rakstā „Kas kaitēja nedzīvot” autore Māra Nizinska skar vairākas pilsētas dzīves sfēras. Uz rakstā aizskartajiem jautājumiem atbild šīs sfēras pārzinoši speciālisti.

1. „Vienu objektu nepabeidz, sāk otru. Nav naudas. Taupa uz cilvēku veselības un drošības rēķina.”
2. „Latgales ielā divus mēnešus nekas nenotiek. Festivāla parkā nekas netiek darīts.”
3. „Pretī autoostai nav gājēju tiltiņa.”

Attīstības pārvaldes vadītājs Aleksejs Stecs:
1. Katrs projekts tiek realizēts pēc atsevišķas programmas, saņem atsevišķu no citiem projektiem finansējumu un katra projekta realizācijai tiek veikta atsevišķa iepirkumu procedūra, kurā tiek noteikti uzņēmumi, kas konkrēto projektu realizē. Mēs nevaram diktēt Eiropas Savienībai savus noteikumus, uzrādot kad, kādiem mērķiem un cik lielas summas vēlamies, bet ir tieši otrādi – dažādi Eiropas Savienības fondi piedāvā finansējumu, kuram var pieteikties, atjaunojot jau esošos vai iegūstot pilsētai jaunus objektus, iztērējot salīdzinoši nelielu pašvaldības budžeta summu. Eiropas Savienības finanšu instrumentu piešķirtos līdzekļus nemaz nav iespējams „taupīt” uz kaut kā rēķina vai kādam par labu, jo līdzekļu izmantošana tiek ļoti stingri kontrolēta, nepastāv arī iespēja vienam projektam paredzētos līdzekļus „pārmest” uz citu projektu. Ir arī skaidrs, ka tikai no pilsētas budžeta līdzekļiem vien tik vērienīgus projektus Rēzekne nemaz nebūtu spējīga realizēt. Jāpateicas „Rēzeknes vēstīm” par tādu uzmanību un rūpēm, ko laikraksts velta pilsētā notiekošajam, veicinot cilvēkos mīlestību pret savu pilsētu. Tādēļ grūti saprast rēzekniešus, kuri izdemolē autobusu pieturas, posta skatlogus, reklāmas stabus, ceļa zīmes, zog puķudobēs iedēstītos ziedus un pat soliņus no pilsētas ielām. Tas viss ir uzstādīts par pašvaldības līdzekļiem vai arī par saņemto no Eiropas fondiem naudu, un mums visiem kopā ir jārūpējas, lai tas tiek saglabāts un pilsēta ir skaista, mājīga un mīļa ne tikai mums pašiem, bet arī pilsētas viesiem. Piemēram, par izdemolētajām autobusa pieturām zaudējuma pašvaldības budžetā nebūs, taču zaudējums no tā būs uzņēmumam – projekta realizētājam. Un tas ir viens no naudas izšķērdēšanas piemēriem.
Darbi Latgales ielā tika apstādināti uz nepilnām trim nedēļām, jo bija jāveic iepriekš projektā neparedzētā iepirkumu procedūra. Projekts tika pieteikts vēl 2009. gadā un tajā nebija paredzēta kanalizācijas izbūve projektam piesaistītajā Latgales ielas posmā pēc Eiropas Savienības fondu prasībām pēc projekta noslēguma piecu gadu laikā šajā posmā nav atļauts veikt remontdarbus, tieši tādēļ, pirms uzklāj asfaltu, ielas gultne ar visām tai piederošajām komunikācijām ir jāsaved kārtībā. Tagad iepirkuma procedūra ir noslēgusies, un darbi Latgales ielas posmā no Atbrīvošanas alejas līdz autoostai rit pilnā sparā. Tas pats attiecināms arī uz teritoriju blakus tirdzniecības centram „Lira”. Lai sakārtotu piegulošās Atbrīvošanas alejai tirdzniecības centru un daudzdzīvokļu māju teritorijas, projekta ietvaros veicamo darbu apjoms tiek nedaudz paplašināts, kas, protams, paredz papildus laiku attiecīgu iepirkumu procedūru veikšanai un arī papildus finansējumu no Eiro-fondiem.

Savukārt būvdarbi Festivāla parkā nav bijuši apturēti un notiek atbilstoši projektam. Parka teritorijā jau ir uzbūvēta jauna siltumtrase, no dīķa izvadīts ūdens un pašreiz notiek dīķa gultnes tīrīšanas un formēšanas darbi.
Pretī autoostai nav tiltiņa, jo tur ir būvobjekts, kurā darbojas strādnieki un tehnika, līdz ar to tā šķērsošana var būt cilvēkiem bīstama. Būvniecības teritorija nav tik liela, lai to nevarētu apiet. Jāatgādina, ka arī Festivāla parka teritorija ir būvobjekts, tādēļ tā ir nožogota.

Nekoptas privātās teritorijas.
Zemes noplūde no Andreja Upīša ielas uz Dagdas ielu
Kā informē Pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Sandra Grigale, pašvaldības policija regulāri apseko pilsētas teritoriju un kontrolē kārtības uzturēšanu pilsētā. Ar neuzkopto teritoriju īpašniekiem notiek pārrunas, un par atkārtotu kārtības neievērošanu tiek piemērotas attiecīgas soda sankcijas (kuras savukārt neietekmē reālo tīrību un kārtību katrā konkrētā teritorijā, ja pats zemes īpašnieks nevēlēsies to uzkopt). Rakstā minētā sūdzība par „Āfrikas džungļu” ainavu, kas it kā atrodas Dagdas ielā, nav pamatota. Šā gada 5. jūlijā kārtējo reizi apsekojot minēto teritoriju, pašvaldības policijas darbinieki konstatēja, ka teritorijas lielākajā daļā zāle ir nopļauta un notiek pārējās teritorijas uzkopšanas darbi. Tāpat redzams, ka tur zāle jau bijusi pļauta, tātad šī jau ir atkārtota zāles pļaušana.

Par zemes masas noplūdi no privātmājas Andreja Upīša ielā uz Dagdas ielu pastāstīja Būvinspekcijas nodaļas vadītājs-būvinspektors Imants Gaiduļs. Viņš informēja, ka zemes masas noplūdes fakts ir konstatēts, kā arī konstatēta (vienas!) akas un (viena!) novadgrāvja aizduļķošana. Teritorija blakus jaunceltnei tika paplašināta uz nogāzes rēķina, bet uzbērums netika nostiprināts, tādēļ spēcīga lietus rezultātā notika zemes noplūde. Sakarā ar notikušo Būvvalde pieņēma lēmumu uzlikt vaininiekam par pienākumu novērst noplūdes sekas, kā arī nostiprināt uzbērumu, lai tamlīdzīga situācija turpmāk neatkārtotos.

Traģisks negadījums iepretim „Rēvisam”
Ja minēt to traģisko notikumu iepretī puķu tirdziņam, kad gāja bojā cienījama vecuma dāma, ir jāatgādina, ka tuvumā negadījuma vietai ir ar luksoforiem aprīkota gājēju pāreja Atbrīvošanas alejas un Pulkveža Brieža ielas krustojumā, un drīz vien tiks aprīkots ar luksoforiem Atbrīvošanas alejas un 18. Novembra ielas krustojums. Puķu tirdziņa pārcelšana, kā to uzsver „Rēzeknes vēstis”, šinī situācijā neko nemaina, jo Atbrīvošanas alejas un N. Rancāna ielas krustojumā ar luksoforiem aprīkota gājēju pāreja nav paredzēta un nav arī nekad bijusi. Tieši gājēju drošības labā Atbrīvošanas alejas krustojumos Latgales Māras pieminekļa tuvumā ir uzstādīti regulējami luksofori un gājēju saliņas, kur cilvēks, kurš nepagūst šķērsot ielu luksofora zaļās gaismas darbības laikā, var atpūsties un vēlreiz nospiest pogu, lai netraucēti un droši pāriet otro ielas daļu. Tādēļ ir vēlreiz jāatgādina rēzekniešiem, ka ielu drīkst šķērsot tikai tam noteiktās vietās, jo satiksmes drošības noteikumi ir obligāti visiem, tātad, par savu neuzmanību katrs ir atbildīgs personīgi.
Domājot par cilvēku drošību, vairākos Atbrīvošanas alejas krustojumos automašīnām ir aizliegts kreisais pagrieziens. Sakarā ar remontdarbiem Atbrīvošanas alejas un 18. Novembra ielas krustojumā, uz laiku kreisais pagrieziens tika atļauts Atbrīvošanas alejas un N. Rancāna ielas krustojumā. Divi negadījumi, kas tur notika divu dienu laikā, ļauj secināt, ka lēmums par kreiso pagriezienu aizliegumu ir pareizs.

„...pilsētas saimnieku uzraudzība un palīdzība vajadzīga vairākiem simtiem citu pilsētas ielu un ieliņu...”
Vēl pavisam nesen „Rēzeknes vēstis” bija kategoriski pret Atbrīvošanas alejas rekonstrukciju, bet tagad strikti vēlas, lai „pilsētas saimnieku uzraudzība un palīdzība” tiktu arī „vairākiem simtiem citu pilsētas ielu un ieliņu”. Pirmkārt tiem, kuri patiesi mīl un pārzina savu pilsētu, jāzina, ka Rēzeknē ir 143 ielas, nevis vairāki simti. Otrkārt, jāuzsver, ka Rēzeknē (arī jebkurā citā pilsētā) ir ielas ar dažādu noslodzi. Atbrīvošanas aleja ir pilsētas galvenā iela, un tai ir arī vislielākā noslodze. Tieši tādēļ, lai izvairītos no bīstamības situācijām autovadītājiem un gājējiem, tika sākta ielas rekonstrukcija ar braucamās daļas paplašināšanu un luksoforu uzstādīšanu pat tajos krustojumos, kur to agrāk nebija (piemēram, krustojumā ar Pils, Pulkveža Brieža, Baznīcas ielām u.c). Pārējās pilsētas ielas arī tiek uzturētas kārtībā un remontētas no budžetā pieejamajiem līdzekļiem, bet ja ir iespēja veikt kādas pilsētas ielas remontu, piesaistot Eiropas Savienības finansējuma palīdzību, tad šī iespēja tiek izmantota pilnā mērā. Tagad sākas asfalta seguma nomaiņa Baznīcas, Pulkveža Brieža, Rancāna, Lubānas un Tinjanova ielu posmos, bet šajās ielās nofrēzētais asfalts tiks izmantots citu pilsētas ielu sakārtošanai. Droši vien ir arī skaidrs, ka uz „vairākiem simtiem citu pilsētas ielu un ieliņu” nav iespējams veikt remontu vienlaikus, pat piesaistot Eiropas finansējumu. Tādēļ, no augstākminētā raksta nav skaidrs, ko īsti vēlas autore – lai ielu remonti notiktu (kaut arī tie rada zināmas neērtības), vai arī lai tie nenotiktu un būtu iespēja kārtējo reizi runāt par domes neizdarību? Var būt tā būs slikta ziņa redakcijai, bet šogad tiks iesākti ielu rekonstrukcijas darbi Ziemeļu rajonā. Pusotra gada laika tiks savestas kārtībā Atbrīvošanas aleja, Maskavas, Blaumaņa iela.

Koki festivāla parkā.
Šā gada 3. jūnijā (svētdien) no spēcīga vēja brāziena nolūza liels kāda sudrabvītola zars, un labi, ka tajā brīdi tā tuvumā neviena nebija un neviens cilvēks necieta. Protams, sudrabvītoli piešķir parkam īpašu skaistumu, un neviens nevēlas nodarīt ļaunu šiem skaistajiem kokiem, taču pastāv bīstamība, ka koki var nodarīt ļaunu cilvēkiem. Bez šaubām, izvēle starp cilvēka dzīvību un veca, satrunējuša koka eksistēšanu, tiek izdarīta cilvēka labā. Tādēļ 4. jūnijā festivāla parkā augošie koki tika apsekoti un sastādīts akts. Rēzeknes pilsētas domes Pilsētas saimniecības pārvaldes galvenā speciāliste-komunālinženiere Nellija Sināte apsekoja baltos vītolus Festivāla parkā un saskaņoja ciršanai avārijas stāvoklī esošos kokus, kuri ir trupes bojāti, veci un pārauguši. Jāuzsver, ka runa nav par VISU parkā esošo koku nociršanu. Projekta realizācijas gaitā plānots iestādīt daudz vairāk koku, nekā būs nocirsts, bet projekta «GREENMAN» ietvaros tiks apsekoti koki Rēzeknes kultūras un atpūtas parkā, centrālajā skvērā pie pareizticīgo baznīcas un arī citi pilsētas koki. Ar mūsdienu metodikas palīdzību tiks noteikta to dzīvotspējas pakāpe - ja koks būs dzīvs uz mazāk kā 30%, tad tiks rekomendēts koku nocirst. Tāpat būs apsekoti pilsētai svarīgi koki, noteikti pilsētas mēroga dižkoku parametri un sniegtas rekomendācijas to kopšanai un saglabāšanai.

Zilupes ielas remonts. Akas bez ūdens.

Zilupes ielā paralēli notiek divu projektu realizācija – gan projekts „Zilupes ielas rekonstrukcija Rēzeknē”, gan SIA „Rēzeknes ūdens” īstenotā ūdenssaimniecības attīstības projekta „Ūdenssaimniecības un kanalizācijas attīstība Rēzeknē” otrā kārta, jeb projekta turpinājums. Kā informēja SIA „Rēzeknes ūdens” valdes loceklis Gunārs Spradzenko, ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros pilsētā jau uzbūvēts jauns dzeramā ūdens sagatavošanas komplekss un jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, četras jaunas artēziskās akas un vairāk nekā 15 km maģistrālo cauruļvadu, kas apvieno kopējā tīklā četras agrākās pilsētas ūdensapgādes sistēmas – ziemeļu, centra, dienvidu un Vipingas. Otrajā kārtā galvenie apakšprojekti ir „Dzeramā ūdens un kanalizācijas tīklu paplašināšana un dzeramā ūdens un kanalizācijas sistēmu tīklu rekonstrukcija”. Notiek gan esošo maģistrālo tīklu rekonstrukcija, gan arī tīklu paplašināšana Zilupes, N. Rancāna, Trasuna ,Vidus un citās ielās. Ūdensvada un kanalizācijas tīkli tiek būvēti līdz privātmāju teritorijas robežai, cilvēkiem piedāvāts pieslēgties pie kopējā ūdens un kanalizācijas sistēmu tīkla, un daudzi minēto ielu iedzīvotāji to jau dara. Tādēļ runām par to, ka vairākas ģimenes paliks bez ūdens, nav nekāda pamata. Realizējot šo projektu, praktiski visai pilsētai (kopējai sistēmai kopumā tiks pieslēgti ap 95 % pilsētas iedzīvotāju) būs nodrošināti kvalitatīvi ūdenssaimniecības pakalpojumi, samazināsies vides piesārņojums un sekmēta ūdens resursu racionāla izmantošana.