Kārtējā vasaras starptautiskajā skolā, kura no 2. līdz 6.jūlijam norisinājās Ļeņingradas apgabalā un kuru atbalstīja Ļeņingradas apgabala Preses un sabiedrisko attiecību komiteja, tika apspriesta Krievijas un ES sadarbības Baltijas jūras reģionā tēma.
Auditoriju veidoja esošie un topošie politiķi, ekonomisti un sabiedriskie darbinieki, un viens no tiem, kas uzstājās viņu priekšā bija Latvijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Juris Poikāns.
J.Poikāns savā uzrunā atzīmēja, ka Baltijas valstīm attiecībā pret Krieviju nav nekāda veida angažētības, Latvija nav bloķējusi nevienu Krievijas iniciatīvu un cenšas neiesaistīt savas problēmas dialogā ar to. Vēstnieks atzina, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir diezgan sarežģītas, taču tās tiecas uz progresu – valstu starpā turpina uzlaboties sadarbība tirgus un kultūras jomās.
Portāla Gorod.lv pārstāvim izdevās aprunāties ar J.Poikānu par to, vai nebūtu perspektīvi uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības, izveidojot ciešākas attiecības valstu kaimiņu reģionu vidū, tai skaitā Latgales un Daugavpils attiecības ar tuvākajiem ārzemju apgabaliem. Tika apspriests arī atbalsts, kuru šīm attiecībām varētu sniegt valdība, jo, kā zināms, bez valdības atbalsta sadarbības projektu lielākā daļa nav iespējama.
J.Poikāns paziņoja, ka viņš nepiekrīt, ka reģionu sadarbības projekti šobrīd nesaņem pietiekamu valsts atbalstu. Pēc politiķa domām, kopējo projektu realizācijas neliela aktivitāte ir saistīta ar minēto reģionu sociālekonomisku attīstību.
Vēstnieks atzīmēja, ka pierobežu rajoniem jau ir nodibināti sakari ar Krievijas kaimiņu reģioniem, kuru labklājības līmenis diemžēl nav īpaši labs. J.Poikāns uzskata, ka nedaudz labāka ir situācija lielāku pilsētu – Rēzeknes un Daugavpils – sadarbības jomā, kuras var piedalīties projektos, kas ieinteresētu arī Krievijas pierobežas pilsētas.
Pēc J.Poikāna domām, papildus palīdzība no valsts puses ar mērķi uzlabot Krievijas un Latvijas attiecības, iesaistot procesā Latgali, diez vai dotu kādus rezultātus. Politiķis uzskata, ka pierobežu reģionu sadarbībai jānotiek pašvaldību un uzņēmējdarbības līmenī.
„Šobrīd valdība uzskata, ka Latgales attīstībai ir liela nozīme. Ja parādīsies kādi kopīgie Latgales un Pleskavas vai Novgorodas apgabala projekti, ministrijas noteikti tos atbalstīs. Pašreizējās valdības aktivitāte saistībā ar Latgales attīstību ir ļoti liela, īpaši salīdzinājumā ar iepriekšējām valdībām, sākot laikam ar 1991.gadu”, - secināja J.Poikāns.
Nav tāda Pskovas apgabala. Ir Pleskavas apgabals. Lūdzu iegaumējiet. Jāmācās pareizi rakstīt latviski.