Eiropas Komisija (EK) pirmdien izsludināja pēdējo un līdz šim lielāko uzaicinājumu skaitu iesniegt priekšlikumus pētniecības projektiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmā.
Kopumā 8,1 miljardu eiro (5,67) piešķirs projektiem un idejām, kuras nostiprinās Eiropas konkurētspēju un pievērsīsies cilvēku veselības un vides aizsardzības jautājumiem, kā arī jaunām atkritumu apsaimniekošanas iespējām, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Kaspars Kreics.
Organizācijām un uzņēmumiem visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un partnervalstīs pieejamais finansējums veido ES 2013. gada pētniecības budžeta (10,8 miljardi eiro) lielāko daļu.
"Zināšanas ir pasaules ekonomikas valūta. Ja Eiropa 21. gadsimtā vēlas saglabāt konkurētspēju, mums jāatbalsta pētniecība un inovācija, kas tagad un nākotnē nodrošinās izaugsmi un darbavietas. Lielā konkurence, kas jāpārvar, lai iegūtu ES finansējumu, nodrošina, ka nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta labākajos projektos, kuri skar visus mūs interesējošas jomas," pauda Eiropas Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna.
Kopumā tematiskajām pētniecības prioritātēm ir paredzēti 4,8 miljardi eiro. Rūpniecisko inovāciju atbalstīs, izmantojot izmēģinājuma un demonstrējumu projektus, standartizāciju un tehnoloģiju pārnesi. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēts finansējums 1,2 miljardu eiro (840 miljoni latu) apjomā. Savukārt aptuveni 2,7 miljardi eiro (aptuveni 1,9 miljards latu) paredzēti pētniecības apmācībai un mobilitātei, kas palīdzēšot Eiropai piesaistīt pētniekus un nostiprināties pasaules mērogā.
Uzaicinājumā ietvertas inovatīvās pētniecības prioritātes, piemēram, ilgtspējīgā jūrniecības izaugsmē, kur paredzētais finansējums ir 155 miljoni eiro (aptuveni 108,5 miljoni latu). Tāpat 365 miljoni eiro (255 miljoni latu) paredzēti tehnoloģijām, kuras pārveidos pilsētu teritorijas ilgtspējīgās pilsētās un pašvaldībās. Savukārt 147 miljoni eiro (aptuveni 103 miljoni latu) paredzēti zālēm rezistentu baktēriju apkarošanai, bet gandrīz 100 miljoni eiro (70 miljoni latu) – inovatīviem risinājumiem saldūdens resursu apsaimniekošanā.
Gandrīz 1,5 miljardi eiro (1,05 miljardi latu) tiks atvēlēti arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tematiskajai jomai.
Lai Eiropā iespējami plaši un vienmērīgi būtu izplatīta augsta līmeņa pētniecība, patlaban sagataves līmenī ir "Eiropas Pētniecības telpas katedras" (ERA katedras) iniciatīva, atklāja EK. Izmēģinājuma uzaicinājumā, kurā paredzēts finansējums 12 miljonu eiro (8,4 miljoni latu) apmērā, izraudzīsies piecas ERA katedras. Tās iekļaus augstskolās vai citās pētniecības iestādēs mazāk attīstītajos reģionos piecās dažādās ES valstīs. Lai varētu uzņemt ERA katedru, iestādēm būs jāpierāda spēja atbalstīt izcilību, nodrošinot vajadzīgās struktūras un ievērojot Eiropas Pētniecības telpas principus.
Lielāko daļu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēs otrdien, savukārt atsevišķi specifiski uzaicinājumi sekos šā gada rudenī.
Gaidāms, ka pirmdien izsludinātais 8,1 miljarda eiro vērtais ieguldījums pētniecībā piesaistīs vēl 6 miljardus eiro (4,2 miljardi latu) valsts un privātu ieguldījumu un īstermiņa palielinās darba vietu skaitu par 210 tūkstošiem, savukārt 15 gadu laikā veicinās izaugsmi 75 miljardu eiro (52,2 miljardi latu) apmērā, skaidroja EK.
Kopējais pētniecības un inovācijas budžets 2007. gadā sāktajā pētniecības attīstības programmā ir 55 miljardi eiro (38,5 miljardi latu). EK norādīja, ka līdz šim ar to atbalstīti aptuveni 19 tūkstoši projektu, kuros iesaistīti 79 tūkstoši dalībnieku visās ES dalībvalstīs, un kopā ES ieguldīti 25,3 miljardi eiro (17,71 miljards latu). Aprēķināts, ka līdz 2013. gadam ar Septīto pamatprogrammu būs tieši atbalstīta aptuveni 55 tūkstošu atsevišķu pētnieku profesionālā darbība.