Vakar Daugavpils pilsētas domes komitejas izglītības un kultūras jautājumos sēdē vienbalsīgi tika apstiprināts lēmums atbrīvot no ieņemamā amata 9.vidusskolas un 15.vidusskolas direktorus Silviju Birjulinu un Joseli Dunavecki sakarā ar aiziešanu pensijā.
Silvija Birjulina savu amatu atstāj no 31.jūlija. Pēc pirmā vicemēra vārdiem, pagaidām viņa atrodas kārtējā atvaļinājumā un tieši tāpēc nevarēja piedalīties domes komitejas sēdē. Vicemērs atzīmēja direktores nopelnus un paziņoja, ka viņa ir veltījusi 26 savas dzīves gadus pedagoģiskajai praksei 9.vidusskolā un izaudzinājusi vairākas skolēnu paaudzes, bet tagad Birjulinas kundze atstāj mācību iestādes sienas.
Atšķirībā no savas kolēģes Joselis Dunaveckis, atstājot direktora krēslu, plāno palikt dzimtajā mācību iestādē. 15.vidusskolā viņš ir kopumā nostrādājis vairāk nekā 30 gadus, 15 no tiem bijis skolas direktors. No 10.augusta Dunavecka kungs strādās par fizikas skolotāju un direktora vietnieku saimnieciskajā darbā.
Pēc vicemēra vārdiem, 15.vidusskolas direktors ir sevi pierādījis kā īsts saimnieks, tāpēc pilsētas vadību priecē fakts, ka viņš turpinās strādāt mācību iestādē. Uz Ludmilas Smikovas jautājumu, vai lēmums pamest direktora amatu bijis brīvprātīgs, Joselis Dunaveckis atbildēja apstiprinoši.
Vicemērs pateicās faktiski nu jau bijušajam direktoram par lielisku darbu un pasniedza viņam balto rožu pušķi klātesošo aplausu pavadībā.
Pēc komitejas sēdes beigām Joselis Dunaveckis Gorod.lv pastāstīja sekojošo: „Esmu pieņēmis šo lēmumu apzināti, jo esmu pārliecināts – skolā ir nepieciešamas jaunas asinis un jaunas idejas. Saprotiet, skola ir dzīvs mehānisms, kuram nepieciešams dzīvot un attīstīties. Iespējams, es tagad esmu vecās paaudzes un domāšanas veida cilvēks, bet dzīvē nekādā gadījumā nedrīkst sastāvēties un obligāti jādod ceļš jauniem un enerģiskiem. Ticiet man, nedrīkst palikt līdz tam laikam, kad sabruksi darbā vietā. Dzīve ir tā iekārtota, ka mēs novecojam, nav patīkami to apzināties, taču vienalga ir jādod ceļš jauniem cilvēkiem.
Es palieku strādāt, jo esmu enerģijas pilns, turklāt visu dzīvi esmu nodarbojies ar sportu. Esmu drošs, ka varu būt noderīgs sabiedrībai un palīdzēt skolai. Es protu mācīt bērnus, tā ir mana profesija. Nav noslēpums, ka skolēnu skaits strauji samazinās, bet es gribētu, lai skola dzīvotu un attīstītos. Var teikt, ka esmu tajā izaudzis kā pedagogs, kā cilvēks, jo es šeit strādāju gandrīz no tās atklāšanas dienas vairāk nekā 30 gadus”.