Vakar mūsu valstī tika atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Atšķirībā no citām valstīm, kurās ebreju tautas genocīda upurus piemin 27.janvārī, kad padomju karaspēks atbrīvoja Osvencimas koncentrācijas nometni, Latvijā šī diena tiek atzīmēta 4.jūlijā.
Pirms 71 gada, pēc tam, kad fašisti okupēja Rīgu, ar vietējo kolaboracionistu atbalstu hitlerieši nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem 400 ebrejiem. Tie, kas centās tikt laukā, tika nošauti uz vietas.
Šis datums ir iegājis vēsturē kā ebreju masu iznīcināšanas sākums Latvijas teritorijā. Kopumā holokausta ugunī gāja bojā aptuveni 80 000 Latvijas ebreju.
Vakar, 4.jūlijā, pie genocīda upuru pieminekļa Poguļankā, kurš tiks papildināts ar vēl vienu Piemiņas akmeni, notika piemiņas pasākums, kurā piedalījās pilsētas domes vadība, nacionālo biedrību pārstāvju, baznīcas pārstāvji, pilsētnieki.
Daugavpils Ebreju kopienas bijušais vadītājs Anatolijs Fišels pastāstīja, ka līdz šīm laikam nav konstatēts precīzs mūsu pilsētā nogalināto ebreju skaits. Droši ir zināms, ka Poguļankas mežā tika nošauti bērni un sievietes. Tikai 1991.gada rudenī šo šausmīgo notikumu vietā tika uzstādīts akmens ar Dāvida zvaigzni „Izraēla bērnu piemiņai”, kuru bija izgatavojis skulptors Oļegs Marinoha. Cerēsim, ka drīz nevainīgo genocīda upuru apbedīšanās vietā Daugavpilī tiks uzstādītas piemiņas plāksnes.
Piemiņas mītiņu Poguļankā atklāja Daugavpils ebreju kopienas priekšsēdētājs Honons Šperlings, kurš atgādināja par nepieciešamību atcerēties un kopīgiem spēkiem cīnīties ar ļaunumu, tai skaitā ar nacionālismu. Daugavpilī pirms kara bija dzīvojuši daži ebreju tūkstoši, pašlaik tie ir aptuveni 250 cilvēki.
Pēc piemiņas aizlūguma mērs Žanna Kulakova pastāstīja par to, ka nesen bija apmeklējusi Holokausta upuru piemiņas muzeju Izraēlā, kurš nevienu neatstātu vienaldzīgu. „Cilvēki ir galvenā valsts bagātība, un nav svarīgi, kāda ir viņu nacionalitāte, ir svarīga katra cilvēka dzīvība”, - uzskata viņa.
Biedrības „VIA Balticа” pārstāvis no Somijas Toivo Maki pateicās par to traģisko notikumu piemiņas saglabāšanu un apsolīja lūgties par mieru un labklājību Daugavpilī un visā Latvijā, lai mūsu cilvēki nekad vairs nepiedzīvotu antisemītismu.
Piemiņas mītiņa dalībnieku uzmanībai tika piedāvāta jaunā fotoizstāde, kas tika veltīta 1941.gada šausmīgiem notikumiem.
Piemiņas pasākumā aktīvi piedalījās arī bērni un jaunieši – viņi lasīja dzeju, dziedāja dziesmas jidišā, pagodinot genocīda upuru piemiņu. Pasākums noslēdzās ar Klusuma brīdi un ziedu uzlikšanu pie Piemiņas akmens.
