Krievija finanšu grūtībās nonākušajai Kiprai ir piedāvājusi labākus aizdevuma nosacījumus nekā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamentā Strasbūrā apgalvoja Kipras prezidents Demetris Kristofijs.
"Krievijas piedāvātie nosacījumi ir izdevīgāki," jo Maskava "neizvirza nekādus nosacījumus" un piedāvā "zemāku procentu likmi", viņš pauda.
Otrdien Kiprā ieradās Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un SVF eksperti, lai izvērtētu Nikosijas lūgumu piešķirt tai finanšu palīdzību ekonomikas glābšanai no bankrota. Tomēr šis aizdevēju trijnieks allaž prasa apmaiņā pret aizdevumu piešķiršanu izpildīt stingrus nosacījumus.
Līdz šim Kipras valdība nav paziņojusi, cik liels aizdevums tai nepieciešams, taču tiek lēsts, ka tā apmērs varētu būt līdz 10 miljardiem eiro (septiņiem miljardiem latu).
Pēc Kipras diplomātiska avota sniegtās informācijas, Kipra pašlaik risinot ar Krieviju paralēlas sarunas par aizdevuma saņemšanu. Maskava pērn refinansēšanas vajadzību segšanai Nikosijai jau piešķīra 2,5 miljardu eiro (aptuveni 1,8 miljardu latu) aizdevumu ar zemu likmi.
Kiprai, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, ir cieši politiskie un biznesa sakari ar Krieviju. Šajā Vidusjūras salā ir reģistrēti simtiem Krievijas uzņēmumu, un Kipras prezidents Kristofijs, kurš brīvi pārvalda krievu valodu, augstāko izglītību ir ieguvis Krievijā, kad tā bija PSRS sastāvā. Kipras bankās savus naudas līdzekļus ir noguldījušas daudzas Krievijas kredītiestādes un uzņēmēji.
25.jūnijā Kipra kļuva par piekto eiro zonas valsti, kas lūdza ārēju palīdzību savas ekonomikas glābšanai. Nauda nepieciešama, lai no milzīgiem zaudējumiem pasargātu divas lielas bankas "Bank of Cyprus" un "Cyprus Popular Bank", kurām ir liela ekspozīcija uz Grieķijas valdības obligācijām.