Zāļu ražotāji, neapmierināti ar Veselības ministrijas (VM) attieksmi un nevēlēšanos risināt sasāpējušos jautājumus, kuri saistīti ar problēmām kompensējamo medikamentu sistēmā, paziņojuši, ka neplāno vairs turpmāk segt kompensējamo zāļu budžeta deficītu, trešdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Ja īstenosies zāļu ražotāju brīdinājumi, tad kompensējamo medikamentu budžets var palikt bez četriem miljoniem latu, kā rezultātā var ciest hronisku slimību pacienti, raksta "Neatkarīgā".
Avīze vēsta: kad 2010.gadā arī veselības nozares budžetu skāra ievērojams samazinājums (kopumā par vairāk nekā 12 miljoniem latu), VM kā īslaicīgu risinājumu uz krīzes brīdi piedāvāja ražotājiem segt 2011.gadā trūkstošo summu kompensējamo medikamentu budžetā.
Zāļu ražotāji pēc VM lūguma pērn noslēdza individuālos līgumus ar toreizējo Veselības norēķinu centru (tagad Nacionālais veselības dienests) par atbalstu zāļu kompensācijas budžeta deficīta segšanai četru miljonu latu apmērā – atbilstoši katrs savai tirgus daļai.
Avīze raksta - VM nav izpildījusi solīto, un 2012. gadā valsts kopējais finansējums zāļu kompensācijai nav pieaudzis. Arī nākamgad netiek plānots kompensējamo zāļu budžeta pieaugums.
Līdz ar to divu asociāciju dalīborganizācijas - Starptautisko farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija – ir lēmušas šogad nesegt kompensējamo zāļu budžeta deficītu, neredzot tam ilgtermiņa jēgu.
"Šāds lēmums, manuprāt, ir loģisks un godīgs – privātais sektors nevar ilgstoši vienpusēji uzņemties valsts funkciju nodrošināt nepieciešamo finansējumu," sacījis zāļu ražotāju "GlaxoSmithKline Latvia" valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.
"Neatkarīgā" atgādina, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Zāles valsts kompensē 100%, 75% un 50% apmērā atkarībā no diagnozes.