Valdība ir noskaņojusies samazināt nodokļus. Nodokļu samazinājumu, tāpat kā cenu un tarifu samazinājumu vai algu palielinājumu, sabiedrība vienmēr uztver ar prieku. Taču no valdības puses ir jābūt ļoti skaidrai izpratnei – kāpēc tas tiek darīts?
Kad nodokļi tika celti, tad šāda izpratne bija. Nodokļi jāceļ, lai iegūtu papildu finanšu līdzekļus tā dēvētajai budžeta konsolidācijai. Tagad, kad sākušās runas par nodokļu samazinājumu, šādas skaidrības nav. Vai nodokļi jāsamazina, lai tauta kaut par santīmu varētu atlaist savilktās jostas? Vai lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru? Vai lai palielinātu Latvijas biznesa vides konkurētspēju? Vai lai mazinātu inflāciju un tās līmenis ļautu mums iestāties eirozonā 2014. gadā? Ja mērķis skaidrs, tad nav problēmu atrast optimālo konkrētā uzdevuma risinājumu. Savukārt, ja mērķis ir neskaidrs vai to ir daudz, tad notiek mētāšanās no vienas puses uz otru. Rezultātā nesanāk ne šis, ne tas.
Šobrīd tiek izskatīti vairāki priekšlikumi. Finanšu ministrija piedāvā jau no šā gada 1. jūlija samazināt PVN likmi par 1%. Mērķis nepārprotams – censties kaut mehāniski samazināt inflācijas līmeni cerībā pietuvoties Māstrihtas kritērijiem, kas ļautu Latvijai cerēt tikt uzņemtai eirozonā jau 2014. gadā. Šim priekšlikumam ir vairāki trūkumi. Nav teikts, ka, samazinoties PVN likmei, patiešām samazināsies arī cenas. FM prognozē, ka, par 1% samazinot PVN likmi, patēriņa cenas samazināsies par 0,4%. Vai tas būs pietiekami, lai iekļautos visai stingrajos (un diemžēl mainīgajos) Māstrihtas kritērijos? Pats galvenais, vai šo mehānisko inflācijas samazinājumu Eiropas vērtētāji ieskaitīs kā ilgtspējīgu? Īsti neatbildēts paliek pēdējais jautājums – vai centieni par katru cenu iestāties eirozonā tieši tagad, kad eirozona nebūt nav pievilcīgākā ekonomiskā telpa, ir tik lietderīgi? Galu galā šāda PVN likmes izmaiņu cena ir budžetā neiekasēti aptuveni 45–50 miljoni latu. Salīdzinājumam – pedagogu prasības par 10% palielināt valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām, lai palielinātu minimālās likmes par 10%, kurām valdība negrib piekrist, gada pēdējiem četriem mēnešiem kopā veidotu tikai 7,02 miljonus latu. No PVN likmes samazinājuma par 1% ieguvuma konkurētspējas uzlabošanā nav tikpat kā nekāda. Nacionālā apvienība un ZZS piedāvā samazināt PVN likmi pārtikai uzreiz par 10%, kas dotu reālu ietekmi uz pārtikas preču cenām, iedzīvotāju pirktspēju un pildītu noteiktu sociālo uzdevumu. Cits jautājums – vai šāds PVN samazinājums ir reāli panesams?
Pirms vēlēšanām un jau ilgi pirms tām gandrīz visas partijas izteica pārliecību, ka primāri ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Šim nodokļa samazinājumam ir nesalīdzināmi lielāka ietekme uz ekonomiku kopumā nekā PVN likmju izmaiņām. Galvenokārt tāpēc, ka tas palielinātu Latvijas biznesa vides konkurētspēju, kas šobrīd augsto darbaspēka nodokļu dēļ nav konkurētspējīgs. Tieši augstie darbaspēka nodokļi dzen daudzus uzņēmējus pelēkajā zonā, kropļojot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Lai nodokļu izmaiņas dotu kādu reālu efektu, samazinājumam jābūt vismaz par 3%, kā sākotnēji arī tika plānots. Tagad zatlerieši kā lielu sasniegumu min panākto kompromisu ar premjeru Valdi Dombrovski – samazināt IIN par 1%, sākot no 2013. gada, un par 2% nākamajos divos gados. Šis kompromiss nepārprotami pieņemts, lai panāktu atbalstu ekonomiski bezjēdzīgajai PVN likmes minimālai samazināšanai. Rezultātā iedomātu mērķu dēļ uz gadu tiek nobremzēta savulaik fiskālās konsolidācijas vārdā izkropļotā nodokļu sistēmas uzlabošana. Dzenoties vienlaikus pakaļ diviem zaķiem, var nenoķert nevienu.
Jāatgādina arī, ka IIN ir viens no galvenajiem pašvaldību ienākuma avotiem, tāpēc centrālajai valdībai ir jāatrod budžetā iespējas kompensēt pašvaldību zaudējumus no IIN likmju samazinājuma. Tāpēc vienlaicīga minimāla IIN un PVN likmju samazināšana ir ekonomiski neefektīva un uz augošo izglītības (un ne tikai šīs nozares) darbinieku prasību fona pat prettautiska. Katrā ziņā izmisīgie centieni par katru cenu, ignorējot ekonomisko loģiku un sabiedrības prasības, ieviest eiro nekādi nevairo jau tā nelielo eiroatbalstītāju skaitu.