1. martā tiem valsts iedzīvotājiem, kuri 2011. gada 31. decembrī atbilda likumā "Par fizisko personu mantiskā stāvokļa un iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanu" noteiktajiem kritērijiem, ir sākusies nulles deklarāciju iesniegšana. Līdz deklarāciju iesniegšanas beigu termiņam ir atlicis nedaudz vairāk par mēnesi.
Cik aktīvi norit deklarēšana, vai attaisnosies Ieņēmumu dienesta cerības par kapitālu iznākšanu no ēnas un amnestijas rezultātā budžetā tiks gūti ieņēmumi? Kas notiek nodokļu maksātāju prātos, kādi motīvi viņus virza, kāda palīdzība viņiem nepieciešama?
Ne patiesība, ne meli, bet statistika
No diviem miljoniem pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju ne vairāk kā 10% šogad ir jāiesniedz nulles deklarācijas. Saskaņā ar VID vērtējumu apmēram 70 tūkstošiem personu pieder deklarējami īpašumi, turklāt saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistru valstī ir 120 tūkstoši aizdevumu ņēmēju, kuriem pret kredītiestādēm ir saistības, kuru summa pārsniedz desmit tūkstošus latu. Turklāt 50 tūkstoši amatpersonu mūsu valstī jau tā katru gadu deklarē savus aktīvus. Summēt šos skaitļus nedrīkst, jo viena un tā pati persona var ietilpt gan vienā, gan otrā, gan trešajā grupā. Tādējādi prognozes par gaidāmo deklarāciju skaitu ir visai aptuvenas.
Dati liecina, ka līdz 20. aprīlim ir iesniegta tikai 12 651 deklarācija. No tām četrās (nieka 0,03%) ir minēti ienākumi, par kuriem iepriekš nav tikuši nomaksāti nodokļi, kopsummā 111 tūkstoši latu, proti, vidēji 28 tūkstoši uz vienu cilvēku. Tomēr ko secināt būtu pāragri, jo tradicionāli nodokļu maksātāju maksimālā aktivitāte ir novērojama pēdējās dienās pirms iesniegšanas beigu termiņa.
Visiem iznākt no krēslas
Ir atlicis mēnesis līdz dienai, kad kļūs skaidrs, cik tad iedzīvotāju iesniegs deklarācijas un cik no tiem izmantos amnestiju - cik daudz kapitāla tādējādi tiks izņemts no nelegālā apgrozījuma. Nedaudz vairāk laika atlicis līdz patiesības brīdim, kas ļaus secināt, cik atklāti nodokļu maksātāji deklarēs savus īpašumus un kā mēs dzīvosim "pa jaunam".
Saskaņā ar slavenā Austrijas profesora Frīdriha Šnaidera aprēķiniem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas ekonomikā veido trešdaļu no IKP, savukārt nesenais un Latvijā vērienīgākais pētījums, kuru sadarbībā ar Baltijas Starptautisko Ekonomikas Politikas Studiju Centru ir veikusi Rīgas Ekonomikas augstskola, norāda skaitli 38%. Tie ir ēnu ekonomikā esoši 4-5 miljardi latu gadā. Cik lielai to daļai plāno piekļūt Finanšu ministrija? Cik daudz no tiem uzrādīs nodokļu maksātāji?
Motīvu cīņa prātos
Kas tajā pašā laikā notiek nodokļu maksātāju prātos? Viņi, jo īpaši tie, kuri ir tieši saistīti ar iepriekš minētā pētījuma objektu, paši un ar savu nodokļu konsultantu palīdzību analizē šā brīža situāciju, mēģina prognozēt gaidāmo un novērtēt sekas un riskus. Un nākotne izskatās šādi.
Atbildība par deklarācijas neiesniegšanu un nepatiesu ziņu uzrādīšanu tajās paredz ne tikai administratīvos sodus līdz 250 vai 500 latiem, bet arī kriminālatbildību ar ievērojami nopietnākiem sodiem līdz pat brīvības atņemšanai, kas nez kādēļ tiek aizmirsta. Nemaz jau nerunājot par viennozīmīgo perspektīvu, ka pašlaik nedeklarētie un vēlāk atklātie aktīvi turpmāk tiks atzīti par aktuālajiem ienākumiem, par kuriem nav nomaksāti nodokļi, un attiecīgi tiks aprēķināts nodoklis, kura likme sniegsies līdz 25%, soda nauda no 20% līdz 50% nesamaksāto nodokļu un kavējuma nauda 18% gadā.
Ir zināms, ka pašas deklarācijas netiks kontrolētas. Tajās ietvertā informācija tiks ievadīta kopš 2009. gada strādājošajā fizisko personu riska analīzes sistēmā RASA papildus jau esošajiem publisko reģistru datiem un ziņām par ienākumiem, kas ir apliekami un kas nav apliekami ar nodokļiem, un tiks izmantoti, lai noskaidrotu personas, kuru izdevumi pārsniedz to ienākumus. VID pagaidām neinformē par to, cik daudz laika būs nepieciešams datu ievadīšanai un līdz to izmantošanas sākumam. Taču diez vai tas ilgs vairāk par pusgadu. Visticamāk, ka 2013. gadā mēs dzīvosim jau sistematizētā un pārredzamā nodokļu vidē. Cik stingrāka kļūs kontrole un cik lielā mērā samazināsies ēnu ekonomikas naudas apgrozījuma iespējas?
Pērn, izmantojot jau esošos publisko reģistru datus un deklarētos ienākumus, RASA ir atklājusi desmit tūkstošus fizisko personu, kuru izdevumi kopsummā ir pārsnieguši ienākumus par vairāk nekā 10000 latu. Šīs ir tieši tās personas, saistībā ar kurām VID saskata augstu nodokļu nemaksāšanas risku un kas pēc papildu deklarācijas aizpildīšanas veido nodokļu audita kandidātu rindu. 2011. gadā tika veikti 305 fizisko personu nodokļu auditi, nodokļos papildu tika aprēķināti 23 miljoni latu - vidēji 76 tūkstoši latu vienai pārbaudītajai personai. Salīdzinājumam - gadu iepriekš tika veikti 695 fizisko personu auditi, nodokļos papildu tika aprēķināti 17 miljoni latu - vidēji 24 tūkstoši latu katram. Auditu rezultativitāte ik gadu ir 90-95%. Ar nodokļiem apliekamo ienākumu lieluma aprēķināšanas metožu ir daudz, tostarp kapitāla pieauguma metode, metode, kas skar līdzekļu kustību banku kontos, izdevumu metode.
Pamatojoties uz krietni lielāku informācijas apjomu nekā līdz šim - cik auditu veiks nākamgad? Vai tiks palielināts nodokļu kontroles pārvaldes personāla skaits, lai veiktu intensīvāku iepriekšējo gadu pārbaudi? Vai arī uzsvaru liks uz atskaites punkta noteikšanu un fizisko personu īpašuma stāvokļa izmaiņām nākotnē? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs prognozēt procentu, cik liela ir iespēja, ka katram atsevišķam nodokļu maksātājam sāksies izskaidrošanās ar VID. Jebkurā gadījumā tas būs pietiekams, lai stimulētu nodokļu maksātāju atbildību un disciplinētību tos attiecībā uz to aktīviem un darījumiem nākotnē.
Jāpiebilst, ka no tiesu prakses jau sen ir zināms, ka fiziskās personas pienākumi neaprobežojas ar pēdējo triju auditam pieejamo gadu ienākumu un izdevumu pamatošanu. Nodokļu dienests uzskata, un tiesas tam piekrīt, ka nodokļu maksātājiem ir "skaidri un ticami" jāpamato un jāpierāda šā perioda sākumā esošo uzkrājumu izcelsme; pat neņemot vērā to, ka nepastāv pienākums uzglabāt dokumentus ilgāk par trim gadiem.
Sausais atlikums
Kāds šajā situācijā izvēlas iespēju izmantot amnestiju, samaksāt nodokļus (ar ne to augstāko likmi 15%) un gulēt mierīgi. Kāds gatavojas pierādīt, ka viņa pēdējo gadu ienākumi nav apliekami ar nodokļiem. Kāds nedeklarē īpašumu, pārkāpjot likumu. Bet vēl kāds nedeklarē, jo aktīvi tikuši atbilstoši restrukturizēti un/vai nepieder fiziskai personai. Nodokļu maksātāja iespējamās uzvedības stratēģijas ir atkarīgas no viņa personīgajiem motīviem. Kā arī no tā, cik labi viņš ir sagatavojies šim pasākumam, vai viņam ir sniegtas atbilstošas juridiskās un finanšu konsultācijas. Gandrīz katrā gadījumā ir iespējams rast individuālu risinājumu, kas ļauj aizsargāt personas intereses un mazināt likuma pārkāpšanas risku.