Latvijas Gada monētas titulu saņem Čakam veltītā «Miglā asaro logs»

foto delfi.lv
foto delfi.lv

Par Latvijas Gada monētu 2011 ar 2106 balsīm no 8552 atzīta "Miglā asaro logs", kuras grafisko dizainu radījis mākslinieks Ilmārs Blumbergs un plastisko veidojumu – Ligita Franckeviča, portālu "Delfi" informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Monēta kalta Somijas kaltuvē "Rahapaja Oy". Kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē abi mākslinieki ceturtdien svinīgajā pasākumā saņēma aptaujas tradicionālo balvu – zeltā kalto Teodora Zaļkalna "Latvijas monētu".

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pateicās visiem, kas 2011. gadā rūpējušies par Latvijas monētu izcilību – Monētu dizaina komisijas locekļiem un māksliniekiem. "Mums mēdz teikt, ka kalt monētas un zīmēt skaistu naudu protam vislabāk, bet šai brīdī ir svarīgi apzināties, ka Latvijā mākam arī pārvarēt krīzi. Krīzes smagākais punkts ir aiz muguras, un tas dod pamatu, lai ietu tālāk, lai būtu jaunas radošas idejas un projekti, lai varam domāt arī par jaunām un skaistām monētām," bildis Rimšēvičs.

Pagājušogad apritēja latviešu dzejnieka – modernista un urbānista – Aleksandra Čaka (1901–1950) simtdesmitā jubileja.

Par Kolekcionāru gada monētu 2011 kļuva sērijas "Hanzas pilsētas" noslēdzošā monēta "Rīga" – tās autori Gunārs Krollis un Jānis Strupulis. Trešo speciālbalvu – monētas "Miglā asaro logs" māksliniekiem aptaujas līdzorganizētāju Latvijas publisko bibliotēku vārdā sniedza valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" pārstāve Sandra Vīgante.

Svinīgajā pasākumā monētu mākslinieki arī izlozēja, kuri no trīsdesmit pieci no 8 552 aptaujas dalībniekiem saņems viņu veidotās, aptaujai nominētās monētas. Laimējušo saraksts ir atrodams www.bank.lv.

Aptauju atbalstīja Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas publisko bibliotēku tīkls un valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projekts "Trešais tēva dēls", veidojot sarunas par monētām un aicinot cilvēkus balsot bibliotēkās – kultūras, informācijas un zināšanu centros. Aktīvākās bibliotēkas bija Durbē, Dundagā un Apē.


Написать комментарий