Vācijas darba tirgus atvēršanu pirms gada savā ikdienas darbā izjutušas Berlīnes nakts patversmes, raksta „Latvijas avīze”. Piemēram Berlīnes lielākā Šarlotenburgas nakts patversmē kopš pērnā gada maija no ap 6000 pabijušajiem iemītniekiem ap 2000 bijuši ārzemnieki, starp tiem 126 saldākas dzīves meklētāji no Latvijas, vēsta laikraksts.
Ar trīsdesmit divām gultasvietām Šarlotenburgas patversme ir lielākā bez pajumtes palikušo naktsmītne ne tikai Berlīnē, bet arī viena no lielākajām visā Vācijā. "Pēdējā gada laikā sācies īsts bums," latviešu laikrakstam pastāstījis patversmes vadītājs Jurgens Marks. 479 pajumtes lūdzēju ieradušies no Polijas, no Rumānijas 242 un no Bulgārijas 138. Ceturtajā vietā ir Lietuva ar 128 klientiem, pēc tam nāk Latvija ar 126, Slovākija ar 74 un Igaunija ar 71.
"Baltija ir ļoti ievērojami pārstāvēta, it sevišķi, ja ņem vērā salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu šajās valstīs," pastāstījis Marks. Iebraucēji no Latvijas parasti esot par četrdesmit gadiem jaunāki vīrieši ar ne visai augstu izglītības līmeni, nereti vispār bez profesijas, ļoti reti zina vācu valodu un uz Berlīni visbiežāk devušies "uz labu laimi" bez jelkādas priekšizpētes – tikai ar ilūzijām galvā.
„Latvijas avīze” atgādina, ka bezdarba līmenis Berlīnē pērn bija 13,3%, kas ir ievērojami vairāk nekā Rīgā, kur 2012.gada februāra beigās tas ir 7,8%. Tādēļ bez vācu valodas zināšanām ielauzties jau tā saspringtajā darba tirgū ir grūti, dažkārt pat neiespējami.
Marks slavējis Latvijas vēstniecības darbu: "Mums ar Latvijas vēstniecību Vācijā ir brīnišķīga pieredze. Vēstniecības darbinieki ir ļoti atsaucīgi un dara visu, kas viņu spēkos. Taču viņi var palīdzēt tikai tad, ja atbraucēji, kas Berlīnē nonākuši grūtā situācijā, ir gatavi doties mājās." Tomēr par spīti bezperspektīvajam stāvoklim patversmes klienti nemaz nevēlas atgriezties dzimtenē, bet gan grib, lai palīdz ar līdzekļiem un darba atrašanu, vēsta laikraksts.