Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 28.martā, turpināja darbu pie jaunas kārtības, kādā vēlētāji var ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus.
Skatot grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, komisijas deputāti balsojot šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu izveidot iniciatīvas grupu.
Likumprojekts paredz, ka iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. Komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa–Egnere uzsvēra, ka būtu svarīgi, lai šāda vēlētāju grupa apvienotos biedrībā un iegūtu juridiskas personas statusu, kas ļautu regulēt ar priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem saistītus jautājumus. Komisija nolēma šo normu precizēt, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.
Saskaņā ar piedāvāto kārtību iniciatīvas grupu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). 60 dienu laikā tai jāpieņem lēmums - reģistrēt vai nereģistrēt iniciatīvas grupu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai.
CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Tādējādi tiek novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtībā, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai.
Komisijas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) iebilda šādai kārtībai un pauda viedokli, ka 60 dienu termiņš, kas atvēlēts CVK lēmuma pieņemšanai, kā arī citi procesuālie termiņi ir pārāk ilgi un ierobežos vēlētāju tiesības uz likumu iniciēšanu. Arī politikas pētniece Iveta Kažoka bauda bažas, ka maksimālie termiņi, kādos var izskatīt sūdzību par atteikumu CVK, ir pārlieku gari un pa šo laiku jautājums, par ko ierosinātas likuma izmaiņas, var zaudēt aktualitāti. Komisijas deputāti vienojās arī jautājumu par procesuālo termiņu saīsināšanu skatīt, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.
Komisija jau vakar atbalstīja atteikšanos no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā. Iniciatīvas grupa pirms likumprojekta iesniegšanas CVK būs jāsavāc desmitās daļas vēlētāju paraksti. Parakstus varēs apliecināt notariāli vai pašvaldības institūcijā, vai arī vākt elektroniski.
Komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) norādīja, ka nav pieņemama pašreizējā kārtība, kad visai sabiedrībai katru reizi ir jāmaksā apmēram pus miljons latu par tādu iniciatīvu testēšanu, ko ierosina mazāk nekā viens procents vēlētāju. Patlaban referenduma iniciēšana ierosinātājiem izmaksā ap 20 tūkstošiem latu, bet nodokļu maksātājiem - pus miljonu. „Mēs piedāvājam variantu, kur par balsu vākšanu nekas nav jāmaksā,” sacīja A.Judins, uzsverot, ka parakstus varēs vākt ar interneta bankas starpniecību, un šo pakalpojumu aktīvi lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju. Tāpat parakstus varēs bez maksas apstiprināt arī bāriņtiesā, saglabājot iespēju tos apliecināt arī notariāli.
Vienlaikus likumprojekta ierosināšanai nepieciešamo balsu skats nemainās – tas noteikts Satversmē un kā tagad, tā saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem būs nepieciešami desmitās daļas vēlētāju paraksti.
Deputāte Dana Reizniece–Ozola (ZZS) vaicāja, vai likumu ierosināšanai nepieciešamo balsu skaits nebūtu jāmaina, ņemot vērā, ka citās Eiropas valstīs, kur valsts nepiedalās parakstu vākšanā, likuma iniciēšanai nepieciešams savākt 2-3 procentus vēlētāju parakstu.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne norādīja, ka, atšķirībā no Latvijā noteiktās kārtības, citās Eiropas Savienības valstīs referenduma rezultāti parlamentam nav saistoši. Savukārt Latvijā referendumā atbalstītā iniciatīva automātiski kļūst par likumu.
Deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) frakcijas vārdā pauda atbalstu likumprojektam ar nosacījumu, ka tiks paplašināta parakstu vākšanas iespēja bāriņtiesās.
Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk CVK, un to finansē valsts. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Darbu pie grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” Juridiskā komisijas turpinās rītdien.