Ja vēl nesen Latvija uzskatīta par degvīna patērētāju zemi, tad šobrīd nepārprotami tā kļūst par alus lietotāju valsti, intervijā laikrakstā "Neatkarīgā" atzīst narkologs un Stradiņa universitātes goda doktors Jānis Strazdiņš.
Viņš atzīst, ka Latvijas statistiku "koriģē arī tūristu pieplūdums", kas patērē Latvijas alu. "Tomēr nav noliedzams, ka mūsu pašu jaunieši daudz vairāk ir sākuši dzert alu," saka narkologs, gan piebilstot, ka viņam kā ārstam sašutumu raisa "lielās plastmasas pudeles ar apšaubāmas kvalitātes alu".
"Sarēķināju, ka divlitrīgā pudele, kurā iepildīts desmitgrādīgs alus, būtībā pielīdzināma pusstopam. Tas nozīmē, ka, iztukšojot šādu trauku, cilvēks faktiski izdzer aptuveni 0,5 litrus šņabja. Dabiski, ka notiek saindēšanās, kurai sekas ir darba nespēja un personības degradācija. Šīs lielās, lētās alus pudeles ir pārvērtušās par īstu lāstu, sevišķi laukos," tā ārsts.
Viņš gan arī atzīst, ka visbīstamākais ir šķaidītais spirts, jo bieži nav zināma tā izcelsme. "Atcerēsimies, cik bieži saindējās 90.gadu sākumā, kad nelegālie tirgotāji mainīja etiķetes, pudeļu korķus un laida apgrozībā nekvalitatīvu alkoholu. Pēdējoreiz masveida saindēšanās ar nelegālas izcelsmes spirtu notika 2006. gada rudenī Līvānos," tā narkologs.
Vēl, viņaprāt, ar lielu piesardzību jāizturas pret liķieriem. "It sevišķi bīstami ir kokteilīši, kurus ļoti iecienījuši jaunieši. Ražotājus neinteresē alkohola sastāvdaļu saskaņošanas principi. Tiem svarīgāki ir garšas komponenti, jo tādējādi liķierus ir vienkāršāk iebarot nepieredzējušam patērētājam. Tieši alkoholisko dzērienu maisījumi nereti izraisa smagāko saindēšanos jauniešu vidū," tā Strazdiņš.