Veicot sešu citās valstīs ražotu siera paraugu pārbaudi, laikraksts "Latvijas Avīze" eksperimentā atklājis, ka vienā paraugā Polijā ražota "Krievijas" tipa sierā "Tilzītes" ir nepiena tauki, kurus norādot, produkts būtu jāsauc nevis par sieru, bet par siera izstrādājumu.
"Latvijas Avīzes" žurnālists novembra beigās veikalos "Maxima", "Rimi" un "Iki" veica eksperimentu – nopirka 15 sieru paraugus un nodeva Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā. Veiktajās analīzēs Polijā ražotā "Tilzītes" tipa sierā (Latvijā šo siera tipu pazīst ar nosaukumu "Krievijas") atrasti nepiena tauki. Tas nozīmē, ka šo nedrīkstēja saukt par sieru, bet marķējumā bija jānorāda "siera izstrādājums". Konkrēts ražotājs veikala marķējumā nav norādīts, raksta laikraksts.
Avīze gada nogalē saņemtos sieru analīžu rezultātus nodeva Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas bez kavēšanās sāka pārbaudi. "Mūsu pārbaudes laikā veikalā "Iki" konstatējām, ka veikals nav vainīgs pircēju maldināšanā – tajā sieru pārfasēja un marķējumā norādīja uz rūpnīcas iepakojuma redzamo informāciju. Inspektoru paņemto "Tilzītes" siera paraugu nosūtījām atkārtotai analīzes veikšanai, par rezultātiem jūs informēsim," laikrakstam stāstīja PVD Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Tukišs.
Viņš nevarēja nosaukt, kurš Polijas siera ražošanas uzņēmums maldina Latvijas pircējus. "Iki" veikalu pārstāve Madara Āboltiņa piektdien vispirms solīja atbildēt pa tālruni un tad rakstiski, tomēr vēlāk runāt par šo tematu atteicās.
Rīgas Stradiņa universitātes docents Zigurds Zariņš teic, ka ražotāji piena produktiem pievieno ne jau labās, piemēram, kviešu dīgstu vai citas eļļas, tie izvēlas lētās eļļas, turklāt marķējumā norādot vien, ka pievienota ir augu eļļa. Ja vien patiešām šo sastāvdaļu norāda.
"Visbiežāk tiek izmantota iecietināta palmu eļļa, kas ir vislētākā, nesatur bioloģiski aktīvās vielas un dod enerģiju. Hidrogenizācijas laikā tā tiek padarīta cieta un pagarinās tās glabāšanas termiņš. Daļēji hidrogenizētos augu taukos atrodamas sliktās transtaukskābes, kas veicina aterosklerozi, palielina sirds asinsvadu slimību risku un, pēc jaunākajiem pētījumiem, sekmē arī audzēju veidošanos," tā Zariņš.
"Ja mūsu veiktajās analīzēs atklāsies, ka sieram pievienoti nepiena tauki, informēsim Polijas pārtikas uzraudzības dienestu, kas lems par tālāko rīcību. Veikalam Latvijā varam izteikt vien aizrādījumu un likt no jauna un pareizi marķēt siera produktus," norāda PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga.
Avīzes aptaujātie Latvijas siera ražotāji uzsver – mūsu valstī neviens ražotājs siera izstrādājumus neražo. Arī PVD pārbaudēs pēdējos gados šādi pārkāpumi nav atklāti. Avīze gan piebilst, ka naudas trūkuma dēļ PVD pēdējos gados siera kvalitāti pārbauda vien pēc pircēju iesniegtajām sūdzībām. To patlaban neesot daudz.
No 15 siera paraugiem deviņi bija Latvijā, seši – citās valstīs ražoti. Iepazīstoties ar sieru marķējumu, PVD eksperti kā pircēju maldināšanu norādīja arī AS "Cesvaines piens" 250 gramu iepakojumā it kā Vācijā ražoto "Krievijas" tipa sieru. Proti, tas, ka siers ražots Vācijā, bija norādīts vien maziem burtiņiem iepakojuma otrā pusē, tāpēc pircējiem nepārprotami rodas priekšstats par Latvijā ražotu produktu. PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas eksperte Edīte Bērziņa norādīja, ka pēc sazināšanās ar uzņēmuma pārstāvjiem tiek pieļauts, ka kļūdas dēļ Latvijā ražotais siers iepakots nepareizā iepakojumā.
Uz pircēju maldināšanas robežas darbojoties arī SIA "Siera nams", kas uz "10% siera" etiķetes izcēlis 10% lielo tauku daudzumu, bet iepakojuma otrā pusē to norādījis 21% lielu. "Tas ir mārketinga triks, lai pircējus pievilinātu ar iespējami zemu tauku daudzumu, uz iepakojuma ir jāuzrāda tauku daudzums siera sausnā," tā Bērziņa.