Pavisam nesen visas pasaules zinātniekus pārsteidza noslēpumains krāteris, kurš parādījās Krievijas ziemeļos.
Tagad zinātnieki domā, ka par tā rašanās iemeslu varēja kļūt metāns, kurš gadsimtiem izdalās no kūstošās grunts.
Tomēr dīvainie neizskaidrojamie caurumi ir tikai viena no mīklainajām epizodēm, kuras notiek uz planētas un ir saistītas ar arktisko ledāju kušanu, domā zinātnieki.
Saskaņā ar Deivida Bielo atskaiti temperatūra Arktikā paaugstinās apmēram divas reizes ātrāk nekā pārējā zemeslodes daļā. Tādēļ notiek procesi, kuri nekad agrāk nav notikuši, atzīmē Alfrēda Vegnera Polāro un jūras pētījumu institūta ģeologs Gvido Grose.
Analoģisks process notiek arī Arktikas kušanas reģionos, kur tā saucamajos termokarsta ezeros uzkrājas metāns, kurš pēc tam var aizdegties. Temperatūras paaugstināšanās ir arī „piedzērušos koku” parādīšanās iemesls. To izraisa tas, ka augsnē lēni pārvēršas par dubļiem, bet augi ar laiku zaudē balstu. Dažiem kokiem izdodas to pārdzīvot un tie turpina augt, bet citi iet bojā, – vēsta fedpost.ru.
NASA apgalvo, ka sasalušajās Arktikas gruntīs ir uzkrājušies lieli organiskā oglekļa krājumi. Pēc aģentūras novērtējuma runa ir par 1400–1850 miljardiem tonnu. Tā ir apmēram visa organiskā oglekļa puse, kurš ir uzkrājies Zemes augsnē. Salīdzinājumam: visā cilvēces vēsturē kurināmā veidā tika izmantoti apmēram 350 miljardi tonnu ogļūdeņražu.
„Arktikā augsne sasilst ātrāk nekā gaiss. Pēdējo 30 dienu laikā to temperatūra paaugstinājusies par 1,5–2,5oC”, – saka Čarlzs Millers.
Siltuma iekļūšana mūžīgajā sasalumā draud ar šo ogļūdeņražu rezervuāru aktivizēšanos un to izdalīšanos atmosfērā ogļskābās gāzes un metāna veidā, kas ievērojami ietekmēs globālās sasilšanas tempus. Bet pētījums, kura rezultāti tika publicēti šonedēļ, parādīja, ka dažos Arktikas ezeros ir lielāki siltuma efekta izraisošo gāzu krājumi, nekā tie izdala atmosfērā.
Tas ir pretrunā ar plaši izplatīto viedokli par to, ka mūžīgā sasaluma kušana paātrina globālās sasilšanas procesu, atzīmē Mail Online.