Ministru kabineta noteikumi Nr.1013
Rīgā 2008.gada 9.decembrī (prot. Nr.89 12.§)
Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piekto daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā tiek veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja) uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojumi), ja pakalpojums tiek sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (turpmāk – pārvaldnieks) starpniecību;
1.2. kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā pakalpojuma piegādes līguma nosacījumiem.
2. Noteikumi piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.
3. Pakalpojumu nodrošināšanu dzīvojamai mājai organizē pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku vārdā noslēdzot līgumu par pakalpojumu piegādi un lietošanu.
4. Pārvaldniekam ir pienākums:
4.1. iepazīstināt katru dzīvokļa īpašnieku ar noslēgto pakalpojumu līgumu nosacījumiem par pakalpojumu piegādi attiecīgai dzīvojamai mājai, rakstiski norādot attiecīgās informācijas sniegšanas laiku un vietu;
4.2. rakstiski informēt katru dzīvokļa īpašnieku par izmaiņām attiecīgo pakalpojumu piegādes līgumos, minēto informāciju nosūtot mēneša laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas, ja ar attiecīgajiem grozījumiem mainīta:
4.2.1. pakalpojuma samaksas kārtība;
4.2.2. pakalpojuma piegādes nosacījumi (piemēram, pakalpojuma sniegšanas biežums, siltumnesēja parametri);
4.2.3. kārtība, kādā tiek pārrēķināta samaksa par pakalpojumu, kas nav nodrošināts vai nav nodrošināts līgumā noteiktajā kvalitātē vai daudzumā.
5. Kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku, nosaka pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.
6. Sniegto pakalpojumu apjoma uzskaiti un norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju pārvaldnieks veic par katru dzīvojamo māju atsevišķi.
7. Dzīvokļa īpašnieks var vienoties ar pārvaldnieku par avansa maksājumiem un maksājumu atlikšanu, kā arī par citiem pakalpojumu piegādes līguma nosacījumiem.
8. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt:
8.1. informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto skaitītāju rādījumiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu;
8.2. informāciju, ar kuru saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu, ja dzīvojamās mājas komunikāciju ievadā skaitītājs nav uzstādīts;
8.3. citu ar maksājumiem saistītu informāciju.
9. Pārvaldniekam ir pienākums septiņu darbdienu laikā sniegt rakstisku atbildi uz šo noteikumu 8.punktā minēto pieprasījumu.
10. Pārvaldniekam vai tā pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt atsevišķajā īpašumā uzstādīto skaitītāju rādījumus un darbību.
11. Ja dzīvoklī uz tiesiska pamata dzīvojoša persona (turpmāk – dzīvoklī dzīvojoša persona) atrodas pagaidu prombūtnē vismaz septiņas dienas pēc kārtas, par viņu šai laikā netiek iekasēta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju, kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem.
12. Dzīvokļa īpašnieks iepriekš paziņo pārvaldniekam par dzīvoklī dzīvojošas personas prombūtni, ja tā ilgst vismaz septiņas dienas pēc kārtas, bet pēc attiecīgās personas atgriešanās informē par to pārvaldnieku. Informācija par dzīvoklī dzīvojošas personas pagaidu prombūtni nav izpaužama trešajām personām.
13. Maksa par pakalpojumiem netiek pārrēķināta:
13.1. ja pagaidu prombūtnē atrodas persona, kura vienīgā dzīvo dzīvoklī (izņemot kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem);
13.2. ja par dzīvoklī dzīvojošas personas pagaidu prombūtni netiek paziņots šo noteikumu 12.punktā noteiktajā kārtībā.
14. Ūdens patēriņu uzskaita:
14.1. ar skaitītājiem, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par ūdens patēriņa skaitītājiem, ja atsevišķais īpašums ir mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojama telpa;
14.2. ar vai bez skaitītājiem, kas pārbaudīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām par ūdens patēriņa skaitītājiem, ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis.
15. Izdevumus, kas saistīti ar skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, sedz dzīvokļa īpašnieks. Dzīvokļa īpašnieks var vienoties ar pārvaldnieku par minēto izdevumu segšanu no pārvaldnieka rīcībā esošajiem līdzekļiem.
16. Ja ūdens patēriņš atsevišķajā īpašumā tiek uzskaitīts ar skaitītāju, kas pārbaudīts atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē darbības ar ūdens patēriņa skaitītājiem, dzīvokļa īpašnieks maksā atbilstoši skaitītāja rādījumiem, ievērojot šo noteikumu 19., 28. un 30.punktā minētos nosacījumus.
17. Par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic šādi:
17.1. par siltumenerģiju atsevišķā īpašuma apsildei (apkurei) – proporcionāli atsevišķā īpašuma kopējai platībai, atskaitot balkonu un lodžiju platību;
17.2. par siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai:
17.2.1. par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai – atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam;
17.2.2. par siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim – proporcionāli patērētā karstā ūdens daudzumam;
17.3. par siltumenerģiju koplietošanas telpu apsildei (apkurei) – proporcionāli dzīvokļu īpašumu kopējai platībai;
17.4. par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju:
17.4.1. ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, – proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma;
17.4.2. ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, – atbilstoši līgumā noteiktajam, bet līdz līguma noslēgšanai – saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
17.5. par kanalizāciju – proporcionāli patērētajam ūdens daudzumam;
17.6. par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpu apgaismošanai un inženierkomunikāciju ierīču darbināšanai – atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam;
17.7. par lifta uzturēšanu – atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam;
17.8. par ūdens patēriņu dzīvoklī, tai skaitā gadījumos, ja skaitītājam ir beidzies verificēšanas termiņš, – ne vairāk kā 10 m3 mēnesī par katru dzīvoklī dzīvojošo personu (turpmāk – patēriņa norma), ievērojot šo noteikumu 19. un 20.punktā minētos nosacījumus. Patēriņa normas ietvaros patērētā karstā un aukstā ūdens daļa tiek noteikta, piemērojot proporciju starp mājas ievadā uzstādītajiem karstā un aukstā ūdens skaitītāju rādījumiem.
18. Ja atsevišķajam īpašumam ir ierīkota autonoma apkure vai ja atsevišķā īpašumā nelieto centralizēti sagatavoto karsto ūdeni, īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas attiecināma uz atsevišķo īpašumu, atbilstoši siltumapgādes speciālista izstrādātajam un ar pārvaldnieku saskaņotajam aprēķinam.
19. Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī kādā atsevišķā īpašumā vai visos atsevišķajos īpašumos ir uzstādīti skaitītāji un tie ir pārbaudīti, bet veidojas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins, ūdens patēriņa starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļu īpašumos, ievērojot šo noteikumu 28. un 30.punktā minētos nosacījumus.
20. Ja skaitītājs ir uzstādīts tikai dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, aprēķinu, ievērojot šo noteikumu 11., 12. un 13.punktā minētos nosacījumus, veic, izmantojot šādu formulu:
S = Pd : Pk x Vsk, kur
S – aprēķinātais ūdens patēriņš dzīvoklim;
Pd – dzīvoklī dzīvojošo personu skaits;
Pk – dzīvojamā mājā dzīvojošo personu skaits;
Vsk – kopējais ūdens patēriņš saskaņā ar dzīvojamās mājas ievada skaitītāja rādījumiem (m3).
21. Ja skaitītāji nav uzstādīti ne dzīvojamās mājas ievadā, ne atsevišķajos īpašumos, norēķinus veic, ievērojot šo noteikumu 17.8.apakšpunktā noteikto ūdens patēriņu.
22. Dzīvokļu īpašniekiem aprēķinātais ūdens patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādātā ūdens apjomu.
23. Pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs vai dzīvokļa īpašnieks nodrošina skaitītāja pirmstermiņa verificēšanu, pieaicinot pārvaldnieka pārstāvi. Ja dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt skaitītāja verificēšanai, pārvaldnieks ūdens patēriņu dzīvoklim aprēķina, ievērojot šo noteikumu 17.8.apakšpunktā noteikto ūdens patēriņu.
24. Ja skaitītājs ir uzstādīts, neievērojot normatīvajos aktos ūdens patēriņa skaitītājiem noteiktās prasības, vai arī skaitītājs neatbilst noteiktajām prasībām, izdevumus, kas saistīti ar skaitītāja atkārtotu verificēšanu agrāk par verificēšanas sertifikātā noteikto termiņu vai pareizu uzstādīšanu, sedz attiecīgi dzīvokļa īpašnieks vai pakalpojuma sniedzējs.
25. Ja verificēšanā konstatē dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā uzstādītā skaitītāja bojājumu vai arī ir beidzies attiecīgā skaitītāja verificēšanas termiņš, norēķini par pēdējo norēķinu periodu tiek veikti saskaņā ar līguma nosacījumiem par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu.
26. Ja atsevišķajos īpašumos nav uzstādīti skaitītāji, norēķini tiek veikti saskaņā ar šajos noteikumos noteikto patēriņa normu.
27. Dzīvokļa īpašnieks katru mēnesi ūdens skaitītāja rādījumu nolasa pārvaldīšanas līgumā noteiktajā termiņā un nodod to pārvaldniekam aprēķinu veikšanai.
28. Ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku.
29. Ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vai šo noteikumu 28.punktā minētajā kārtībā nav informējis par prombūtni, pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem.
30. Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20 %, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks sešu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot.
31. Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģiju, kā arī atvieglotu norēķinus, dzīvokļu īpašnieki var ievēlēt pārstāvi, kas uzrauga siltumenerģijas režīmu, nolasa skaitītāju rādījumus un veic citus līgumā paredzētos pienākumus (turpmāk – energopārvaldnieks).
32. Dzīvokļu īpašnieki slēdz līgumu ar energopārvaldnieku par šo noteikumu 31.punktā minēto pienākumu veikšanu. Energopārvaldnieka tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgajā līgumā.
33. Ar energopārvaldnieka pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz dzīvokļu īpašnieki.
34. Ja dzīvoklī līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir ierīkota autonoma siltumapgāde, līdz šo noteikumu 18.punktā paredzētā aprēķina izstrādei dzīvokļa īpašnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas proporcionāla atsevišķā īpašuma kopējai platībai.
Ministru prezidents I.Godmanis
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Даугавпилсскому ПЖКХ поручено разработать для каждого дома свой тариф на обслуживание
Ministru kabineta noteikumi Nr.1014
Rīgā 2008.gada 9.decembrī (prot. Nr.89 13.§)
Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu
Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks (turpmāk – pārvaldnieks):
1.1. sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi kalendāra gadam (turpmāk – tāme) (1.pielikums);
1.2. aprēķina dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam (turpmāk – dzīvokļa īpašnieks) maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
1.3. paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laikposmam;
1.4. informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laikposmam tāmē paredzētajām izmaksām;
1.5. sagatavo dzīvokļu īpašniekiem pārskatu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas izlietošanu kārtējā gadā.
2. Noteikumi ir piemērojami dzīvojamā mājā, kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un kurā dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to.
3. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Iaps – dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi (lati mēnesī par dzīvokļu īpašumu kopējās platības kvadrātmetru);
Iu – dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi saskaņā ar tāmi, kurā pārvaldnieks ietver šo noteikumu 1.pielikumā iekļautās pozīcijas;
Plm – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu kopējā platība (m2) – mājas kadastrālās uzmērīšanas lietā atzīmētā dzīvojamās mājas kopējā platība, kas precizēta, ņemot vērā lodžiju platībai piemērojamo koeficientu 0,5 un balkonu un segto terašu platībai – koeficientu 0,3.
4. Pārvaldnieka pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas izsniegt tāmi attiecīgā dzīvokļa īpašniekam.
5. Dzīvokļa īpašnieka veicamo maksājumu aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai.
6. Ja dzīvokļa īpašnieks izmanto dzīvokļa īpašumu komercdarbībai un šāda darbība rada papildu slodzi, kas saistīta ar dzīvojamās mājas vai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu palielināšanos, minētie papildu izdevumi jāsedz attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam, kurš izmanto dzīvokļa īpašumu komercdarbībai. Papildu izdevumu apjomu nosaka dzīvojamās mājas pārvaldnieks.
7. Ikvienā dzīvojamā mājā organizējami šādi uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi:
7.1. dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā zemesgabala sanitārā kopšana un labiekārtošana (tai skaitā deratizācija, dezinsekcija);
7.2. dzīvojamās mājas (tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskā apkope, kārtējie remontdarbi;
7.3. mājas pārvaldīšanas pakalpojumi (tai skaitā finanšu uzskaites un juridiskie pakalpojumi, lietvedības nodrošināšana);
7.4. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam).
8. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina pēc vizuālā dzīvojamās mājas, tās iekārtu un komunikāciju apsekojuma.
9. Šo noteikumu 7.4.apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina saskaņā ar dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas rezultātiem, kuru veikusi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sertificēta persona.
10. Par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.oktobrim, paziņojumā norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu (2.pielikums), kā arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajiem periodiem (3.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu pārvaldnieks rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.
11. Plānojot nepieciešamos remontdarbus nākamajiem periodiem (šo noteikumu 7.4.apakšpunkts), pārvaldnieks pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā var iekļaut arī plānoto remontdarbu izmaksas.
12. 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 10.punktā minētā paziņojuma saņemšanas dzīvokļu īpašnieki dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (turpmāk – kopsapulce) pieņem lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, kā arī par dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plāna apstiprināšanu nākamajiem periodiem. Kopsapulce ir tiesīga pilnvarot personu dzīvokļu īpašnieku saziņai ar pārvaldnieku.
13. Lemjot par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no šo noteikumu 7.punktā minēto uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanas dzīvojamai mājai.
14. Ja dzīvokļu īpašnieki šo noteikumu 12.punktā minētajā termiņā nav sasaukuši kopsapulci un nolēmuši apstiprināt dzīvojamai mājai aprēķināto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam, dzīvojamās mājas pārvaldnieka aprēķinātā maksa nākamajam kalendāra gadam stājas spēkā ar 1.janvāri vai ar citu pārvaldnieka noteiktu termiņu.
15. Dzīvokļu īpašnieki, pieņemot kopsapulcē attiecīgu lēmumu, bez pārvaldnieka starpniecības var nodrošināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala un koplietošanas telpu sanitāro kopšanu. Darbu kārtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām un dzīvokļu īpašnieku atbildību nosaka kopsapulces protokolā.
16. Ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē noraida pārvaldnieka piedāvāto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, vienlaikus izlemjams jautājums par attiecīgās maksas noteikšanu visu šajos noteikumos noteikto pakalpojumu nodrošināšanai vai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.
17. Šo noteikumu 16.punktā minētais kopsapulces protokols iesniedzams pārvaldniekam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
18. Pārvaldniekam ir pienākums 10 darbdienu laikā sniegt dzīvokļu īpašniekiem rakstisku atbildi par iespējām nodrošināt pakalpojumus par maksu, kādu dzīvokļu īpašnieki apstiprinājuši kopsapulcē.
19. Ja pārvaldnieks nevar nodrošināt pakalpojumus par dzīvokļu īpašnieku apstiprināto maksu un sniedz attiecīgu finansiālu pamatojumu, dzīvokļu īpašnieki lemj par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.
20. Ja dzīvokļu īpašnieki saskaņā ar šo noteikumu 16. vai 19.punktu nav lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, ar 1.janvāri vai citu pārvaldnieka noteiktu termiņu stājas spēkā pārvaldnieka noteiktā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa nākamajam kalendāra gadam.
21. Ja dzīvojamā mājā vai tai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ir radusies vai var rasties avārijas situācija, kas var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, pārvaldniekam ir tiesības steidzamai avārijas situācijas novēršanai izmantot līdzekļus, kas iekasēti par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vai citus pārvaldnieka rīcībā esošus finanšu līdzekļus.
22. Pēc avārijas situācijas novēršanas pārvaldniekam ir pienākums 10 darbdienu laikā rakstiski paziņot dzīvokļu īpašniekiem par avārijas situācijas novēršanai veiktajiem darbiem, kā arī šo darbu izmaksām.
23. Pārvaldniekam ir pienākums paziņot dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotai personai par kārtējo remontdarbu veikšanu dzīvojamā mājā un pieaicināt attiecīgo personu piedalīties veikto darbu pieņemšanā.
24. Ja ir ievēroti šo noteikumu 22. un 23.punktā minētie nosacījumi, pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem segt par avārijas situācijas novēršanu iztērētos līdzekļus (papildus noteiktajai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai).
25. Katru gadu līdz 1.aprīlim pārvaldnieks nosūta dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu, norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur var iepazīties ar pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (4.pielikums). Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma pārvaldnieks minēto pārskatu rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.
26. Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības pārņem dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona, pārvaldnieka pienākums ir nodot jaunajam pārvaldniekam neizlietoto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas daļu.
27. Nosakot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apmēru 2009.gadam, pārvaldnieks par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu rakstiski paziņo dzīvokļu īpašniekiem ne vēlāk kā līdz 2008.gada 22.decembrim.
28. Nosakot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apmēru 2009.gadam, pārvaldnieks šo noteikumu 18.punktā minēto atbildi sniedz piecu darbdienu laikā.
29. Pārvaldnieka noteiktā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa 2009.gadam stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri vai ar citu pārvaldnieka noteiktu termiņu, ja:
29.1. līdz 2009.gada 15.janvārim kopsapulce nav sasaukta vai kopsapulcē ir noraidīta pārvaldnieka piedāvātā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa un vienlaikus nav izlemts jautājums par attiecīgās maksas noteikšanu visu šajos noteikumos noteikto pakalpojumu nodrošināšanai, vai arī nav pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu;
29.2. līdz 2009.gada 1.februārim dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci vai kopsapulcē lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu saistībā ar pārvaldnieka sniegto informāciju par iespējām nodrošināt pakalpojumus par maksu, kādu dzīvokļu īpašnieki apstiprinājuši kopsapulcē.
Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
далее все приложения - сметы.