Cilvēks nepārtraukti izmanto smadzenes – uztverot, domājot un veicot daudz sarežģītu darbību prātā. Arvien vairāk cilvēki domā par prāta kontrolēšanu, asināšanu un smadzeņu darbības uzturēšanu visa mūža garumā. Tas tiek darīts gan ar dažādu prāta treniņu palīdzību, gan palīgos nāk uztura bagātinātāji un vitamīni. Vai mūsu prāts tāds ir bijis vienmēr? Kā esam nonākuši šajā attīstības posmā?
Ir zinātniski pierādīts, ka cilvēkam no visām dzīvajām radībām ir vissarežģītākās un arī vislielākās smadzenes attiecībā pret ķermeņa izmēru, taču tā nav bijis vienmēr. Smadzeņu sarežģītais mehānisms ir veidojies miljoniem gadu evolūcijas ceļā, piedzīvojot lielas pārmaiņas.
Kā atšķiras cilvēka un dzīvnieka smadzenes?
Visu mugurkaulnieku smadzenes ir attīstījušās gan izmēra, gan sarežģītās funkcionalitātes ziņā. Cilvēka smadzenēs dažādas daļas ir specializējušās un ļoti specifiski atbild par atšķirīgām funkcijām. Piemēram, mazās smadzenītes atbild par kustībām un koordināciju (to var sastapt arī dzīvnieku pasaulē), bet smadzeņu garoza – par atmiņu, valodu un apziņu (tas savukārt citu dzīvo radību pasaulē nav sastopams).
Interesants ir arī pieņēmums, ka smadzeņu attīstību būtiski ietekmē uzvedība. Tas arī izskaidro smadzeņu straujo attīstību. Ja blakus novieto peles, šimpanzes un cilvēka smadzenes, ir acīm redzami, ka tām ir būtiskas intelektuālas izmaiņas – ne tikai izmērs, bet arī reljefs. Cilvēkam smadzenes ir aptuveni četras reizes lielākas nekā šimpanzei un aptuveni 15 reizes lielākas nekā pelei. Interesanti, ka cilvēka un šimpanzes smadzenes pirmajā gadā aug līdzīgi, taču notiek būtiska formas atšķirības izmaiņa.
Tomēr der atcerēties, ka smadzeņu izmērs nenosaka to sarežģītību, piemēram, neandertālieša smadzenes bija tikpat lielas vai pat lielākās nekā mūsdienu cilvēkam, bet ir pilnīgi skaidrs, ka to funkcionalitāte bija krietni zemāka. Šeit būtiskākā iezīme ir galvaskausa un smadzeņu forma, kas nosaka lielo attīstību.
Neandertālietis un šodienas cilvēks
Lai gan neandertālieši parasti tiek uzskatīti par lielu un brutālu sugu ar mazu izpratni par socializēšanos un kultūru, gēnu līmenī mūsdienu cilvēkam ir saistība ar tiem. Ir pierādījumi, ka jau šiem cilvēkiem bija zināmas runas un saziņas spējas. Tas arī ļauj ticēt pieņēmumam, ka jau šie senči dzīvoja organizētās grupās un veica noteiktus plānveida procesus.
Taču ir skaidrs, ka neandertāliešiem trūka tādu būtisku prāta spēju kā rekursīvā domāšana (domāšana par domāšanu), prāta teorija (izpratne par procesiem, kas notiek prātā) un impulsu kontrole. Tie ir būtiski elementi, uz kā iespējams veidot veiksmīgu sociālu mijiedarbību un sabiedrību. Mūsdienās šo spēju trūkumu var novērot smadzeņu traumas vai attīstības traucējumu, piemēram, autisms dēļ.
Ir teorija, ka vizuālās spējas pirmatnējiem iedzīvotājiem bija attīstītas labāk nekā mūsdienu cilvēkam, lai veiksmīgi izdzīvotu, piemēram, medījot tumsā. Smadzenes bija spēcīgi attīstījušās šajā plaknē, tādējādi ļaujot izdzīvot sarežģītajos apstākļos, bet netika attīstītas citas funkcijas. Vēl viens pieņēmums ir par to, ka smadzeņu attīstība piedzīvoja lielu lēcienu, kad cilvēks sāka uzturā lietot šķiedrvielas – augu pasaules produktus –, jo tas būtiski mainīja dzīvesveidu.
Valoda un smadzenes
Valoda ir viens no galvenajiem elementiem, kas cilvēku atšķir no dzīvnieka. Pateicoties izsmalcinātajai valodai, cilvēki ātri un efektīvi spēj nodot informāciju cits citam. Spēja runāt smadzeņu funkcionalitātē ir ļoti saistīta ar spēju koordinēt savu rīcību un plānot dažādas darbības. Tikpat būtiska valodas lietošanai ir spēja uztvert sacīto, izprast un interpretēt.
Valodas lietošana ir ļoti sarežģīta smadzeņu funkcija. Vispirms ar maņām runu ir jāspēj uztvert. Pēc tam informācija tiek nodota smadzenēm. Tās signālus apstrādā, lai spētu izprast. Tālāk smadzenes ar sintakses (vārdu secība) un semantikas (vārdu nozīme) palīdzību veido izpratni par uztverto informāciju un spēj izmantot tālāk.
Ir putni, kas, piemēram, prot atdarināt skaņas, bet tie nespēj sazināties, jo netiek veikti minētie procesi. Tāpat šimpanzes, kas aug ar cilvēkiem, nespēj iegūt tādas valodas prasmes. Šimpanzes iemācās saprast valodu un lietot grafiskos simbolus, lai sazinātos par pamata vajadzībām, piemēram, spēj paprasīt pārtiku, bet tie nekad nespēs iesaistīties paplašinātā komunikācijā, jo tas prasa jau sarežģītākus smadzeņu procesus.