Retos Latgales faunas pārstāvjus nereti tīko svešzemnieki

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Portāls Gorod.lv jau ziņoja, ka reto rāpuļu un abinieku saglabāšanas starptautiskās programmas ietvaros LIFE+ Latgales zoodārzs kārtējo reizi Daugavpils apkārtnē palaidis dabā purva bruņurupučus un sarkanvēdera krupjus.

Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš portālam pastāstīja, ka pat palaistos brīvībā purva bruņurupučus apdraud viņu sugas brāļi.

Pēc zinātnieka vārdiem apmēram pēc mēneša nākas izņemt no dabas „svešos” bruņurupučus, kuri kā spiegi ienāk mūsu valsts teritorijā. Patlaban to ir ne tikai diezgan daudz, bet parastam cilvēkam tos grūti atšķirt.

„Izrādījās, ka Latvija ir bruņurupuču valsts. Šogad mēs atvedām Jaunmārupē noķerto jaunas sugas bruņurupuci, kura pagaidām Latvijā nav reģistrēta. Vispār mēs esam atraduši 8 agrāk pie mums nesastopamas bruņurupuču sugas. Atvestais bruņurupucis kļuva par 9. sugu, bet tās nosaukums tulkojumā no latīņu valodas skan kā maldu ģeogrāfiskais bruņurupucis. Šī Amerikas bruņurupuča izmērs ir neliels, un tam ir neliels cekuls”, – paskaidroja M. Pupiņš.

Svešzemnieku parādīšanās pie mums ir bīstama ar to, ka tie ne tikai piesārņo mūsu biotopu, bet arī traucē saprast, kur dzīvo purva bruņurupuči. Turklāt tie var būt par jaunu parazitāru saslimšanu avotu, jo pietiek ar vienu bruņurupuci, lai aplipinātu citu simtus. Piemēram, tagad Spānijā purva bruņurupuči masveidā iet bojā parazītisku tārpu dēļ, kuri ievesti no Amerikas.

M. Pupiņš paskaidroja, ka bruņurupuču nonākšanas dabā paņēmieni vienmēr ir vieni un tie paši: cilvēki tos atved no ārzemēm kā dzīvus suvenīrus. Turklāt visā Eiropā patlaban ir daudz šādu veikalu. Pēc kāda laika bruņurupucis izbēg brīvībā vai to izlaiž, ko darīt nedrīkst.

Neraugoties uz to, ka projekts LIFE+ drīz noslēgsies, Daugavpils zinātnieks domā arī tālāk pētīt savu purva bruņurupuču dzīvi, palīdzot atjaunot par izzudušo uzskatīto sugu. Tieši tādēļ divas nedēļas viņš ar saviem kolēģiem apmeklēja labākos Eiropas bruņurupuču tirgus, lai vienotos par tālāko sadarbību. 

„Kopumā nobraucām 8 000 km, toties notika daudzas tikšanās un uzzinājām daudz jauna un interesanta”, – pastāstīja M. Pupiņš.


Написать комментарий