Premjerministre Laimdota Straujuma (V) ilgtermiņā atbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai, bet šobrīd Latvija nevar atļauties par tik lielām summām iedragāt budžetu, tāpēc nodoklis netiks samazināts, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) "Rīta panorāmā" norādīja, ka tā būtu izcila ziņa citu valstu ražotājiem, ja Latvija nolemtu samazināt PVN pārtikai, jo to vēlas gan poļi, gan lietuvieši.
"Ir jāsaprot, ka mums nav garantiju, ka Latvijas preču īpatsvars pie pazemināta PVN pieaugs," teica Vilks, skaidrojot, ka ar PVN samazināšanu pārtikai iegūtu ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu ražotāji.
Produkcijas masa, kas pāri Latvijas robežai nonāktu veikalu plauktos par vēl zemākām cenām, ir daudz lielāka, brīdināja finanšu ministrs, paužot viedokli, ka nodokļa samazināšana uz brīdi varētu palielināt patēriņu, bet tā, visticamāk, neviestu izmaiņas Latvijas preču īpatsvarā, rezultātā pieaugtu arī citu valstu ražotāju pārdošanas apjomi.
Finanšu ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka PVN samazināšana pārtikai nozīmētu, ka valsts budžetā neienāktu vairāki simti miljoni eiro.
Kā ziņots, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji uzskata, ka patlaban būtu īstais brīdis samazināt PVN pārtikai, ņemot vērā kritisko situāciju Eiropas Savienībā (ES) saistībā ar Krievijas noteikto embargo lielākajai daļai importa pārtikas produktu un gaidāmo lētās produkcijas pieplūdumu.
"Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu jau ir samazināts PVN pārtikai, un, tā kā esam vienotā tirgū, arī mūsu ražotājiem un pārstrādātājiem būtu jābūt vienādiem nosacījumiem. Ar samazinātu PVN tiktu uzlabota uzņēmējdarbības vide un samazināti cenu kropļojumi, kuri veidojas ēnu un nelegālās ekonomikas ietekmē," norādīts organizācijas vēstulē valdībai.
Kā skaidroja LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze, Krievijas krīze ir smags pārbaudījums ražotājiem un zemniekiem, tādēļ ir nepieciešams ES un Latvijas valsts atbalsts. "PVN samazināšana šajos apstākļos ir viens no veidiem, kā valsts var atbalstīt savējos. Uzskatu, ka PVN likme ir jāsamazina, pieņemot nākamā gada budžetu," norādīja Krauze, pagaidām gan neprecizējot samazinājuma apmērus.
Tikmēr Ekonomiskas ministrija šajā jautājumā pastāv uz pozīciju, ka PVN pārtikai nav samazināms. Kā 8.augustā pēc tikšanās ar nozaru vadītājiem, Ministru prezidenti un zemkopības ministru norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V), jautājums nav risināms uz pārējo nozaru rēķina.
"Lai gan saistībā ar Krievijas embargo veidojas ļoti sarežģīta situācija, nevaram šo jautājumu risināt uz citu rēķina. Kas notiks, ja aizliegto preču sarakstā iekļaus, piemēram, medikamentus? Tādā gadījumā arī tiem būs jāsamazina PVN? Atbalstam vienai vai citai nozarei nav jābūt no nodokļu ieņēmumiem," sacīja ministrs.
Viņš arī norādīja, ka vietējo ražotāju atbalstam jāmeklē citi ceļi, piemēram, valsts atbalstītu sankciju skartos uzņēmumus jaunu noieta tirgu meklēšanā un sniegtu šiem uzņēmumiem atbalstu mārketingam citu valstu tirgos.
Par atbalsta mehānismiem Krievijas embargo dēļ cietušajiem uzņēmumiem valdība varētu lemt šodien.
Jau vēstīts, Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. "Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas," norādīja Medvedevs.
Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien "mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju", sacīja Krievijas premjers.