Valsts kopbudžets šī gada pirmo pusgadu noslēdzis ar visai ievērojamu pārpalikumu - gandrīz 276 miljoniem eiro, kas ir par 40 miljoniem vairāk, nekā gadu iepriekš. Eksperti valsts budžeta sniegumu vērtē kā salīdzinoši labu, tomēr vienlaikus uzsver, ka rezultāti nenozīmē, ka sabiedrība var ļauties kārdinājumiem palielināt tēriņus.
Laba valsts budžeta izpilde, kuru šogad veicinājusi saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas, kā arī labi nodokļu ieņēmumi, ir visai tradicionāla gada pirmajai pusei, tāpēc rezultāti nav liels pārsteigums.
Savukārt gada griezumā kopumā nav sagaidāms, ka budžeta plāns tiks būtiski pārsniegts, uzsver Finanšu ministrijas speciāliste Jūlija Kekļa.
“ Prognozējams ir nodokļu iekasēšanas pieaugums, lai gan to temps, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir palēninājies. (..) Nodokļu pieaugumu turpina nodrošināt iekšējais patēriņš, ko savukārt veicina vidējās algas pieaugums tautsaimniecībā. Kopumā budžeta izpilde notiek atbilstoši plānam, taču būtisks plāna pārsniegums netiek sagaidīts,” komentē Kekļa.
Finanšu ministrijas pārstāve skaidro, ka otrajā pusgadā tradicionāli pieaug arī valsts iestāžu un pašvaldību tēriņi, attiecīgi budžeta pārpalikumu nomainot deficītam.
“ Mēs novērojam kopbudžetā izdevumu pieaugumu. It sevišķi tādas sadaļās kā atlīdzība, subsīdijas, dotācijas, ko pamatā izdala veselības nozarei. (..) Runājot par gada otro pusi, tradicionāli gada izdevumi pieaug straujāk. Pēc pašreizējām prognozēm, vispārējās valdības deficīts tiek sagaidīts 1% apmērā no valdības deficīta, taču rudenī mēs sāksim jaunu budžeta sagatavošanas ciklu, kad arī šo novērtējumu aktualizēsim,” sacīja Kekļa.
Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka no valsts ekonomikas attīstības plānošanas viedokļa šobrīd būtu svarīgi saglabāt prognozējamu ekonomisko vidi, izvairoties gan no nodokļu izmaiņām, gan arī no budžeta tēriņu palielināšanas.
“ Tas, ka katru gadu ir jauni nodokļi, nenozīmē, ka katru gadu ir jāmaina nodokļi. Ir tiešām labs brīdis, kad nodokļus nemainīt un kādu laiku atstāt nemainīgus. Vēl svarīgāk – nepadarīt Latvijas ekonomiku ievainojamāku, palielinot budžeta tēriņus, dalot nenomedīta lāča ādu,” pauda Bitāns.
Viņš norāda, - lai Latvija varētu izvairīties no iespējamajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko varētu veicināt nelabvēlīga notikumu attīstība Krievijā un Ukrainā, tai šobrīd būtu svarīgi tiekties vismaz uz sabalansētu budžetu, kurā izdevumi nepārsniedz ieņēmumus. „(..) Vismaz sabalansēts budžets ir tas, uz ko šobrīd būtu jāmērķē,” saka Bitāns.
Uz kopējā budžeta izpildes fona salīdzinoši vājāks pirmajā pusgadā izskatījies pašvaldību sniegums - to budžeta pārpalikums pret pērno gadu ir sarucis no 91 līdz 56 miljoniem eiro. Īpaši strauju kritumu - no 33 līdz 4 miljoniem eiro - piedzīvojis galvaspilsētas Rīgas budžeta pārpalikums.