Ukraina pieprasījusi Krievijai paskaidrojumus par krievu armijas aktivitātēm Ukrainas pierobežā, vēsta aģentūra "Unian", atsaucoties uz Ukrainas Ārlietu ministrijas Informācijas politikas departamentu.
Ārlietu ministrija norādīja, ka gan Ukraina, gan Krievija parakstījušas 2011.gada Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dokumentu par savstarpējās uzticības un drošības stiprināšanu, kura mērķis ir veicināt stabilitāti un mazināt konfliktu draudus. Šis dokuments paredz iespēju iesniegt tā parakstītājam pieprasījumus skaidrot neparastas militāras aktivitātes, kas izraisa kādas bažas.
Tāpēc Ukraina trešdien, 30.jūlijā, izmantoja iespēju nosūtīt Krievijai pieprasījumu izskaidrot, ar kādiem mērķiem Ukrainas pierobežā pulcējas Krievijas armijas spēki.
Pieprasījumā arī uzskaitīti pierādījumi par pēdējā laikā notiekošo Krievijas armijas grupējumu pastiprināšanu pierobežā.
Ukrainu īpaši uztrauc otrdien, 29.jūlijā, uzsāktās plaša mēroga taktiskas mācības Rostovas un Stavropoles apgabalos, kurās saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas sniegtajām ziņām plānots „atstrādāt nosacītā ienaidnieka gaisa desanta iznīcināšanu un uguns atbalstu uzbrūkošiem tanku un motorizēto kaujinieku vienībām”.
Ukraina pieprasījumā arī norāda, ka nebeidzas Ukrainas teritorijas apšaudes no Krievijas puses, fiksēts, ka krievu bruņutehnika un bezpilota lidmašīnas pārkāpj Ukrainas robežas, turpinās Krievijas tehnikas un ieroču nodošana prokrieviskajiem separātistiem, kas darbojas Luganskas un Doņeckas apgabalos.
Ukraina aicina Krieviju nekavējoties rīkoties, lai pārtrauktu nelikumīgas darbības.
Saskaņā ar EDSO dokumenta nosacījumiem, Krievijai jāsniedz atbilde 48 stundu laikā, ziņo aģentūra „Unian”.
Jau ziņots, ka pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk cauri Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.
Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes un no 1.jūlija pamiers pārtraukts, un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs.