Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sūtņi pirmdien vienojās par sankciju paplašināšanu pret Krieviju, paplašinot sarakstu ar personām, pret kurām vērstas sankcijas, ziņo LETA-DPA/AFP.
ES 28 dalībvalstu sūtņi vienojās par sankciju sarakstu papildināšanu ar "personām un organizācijām, kas atbalsta vai gūst labumu no Krievijas" vadības rīcības Ukrainā, aģentūrai AFP sacīja diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.
Sīkāka informācija pagaidām netiek sniegta, diplomātiem norādot, ka sankciju sarakstā iekļautās personas tiks publicētas trešdien ES oficiālajā žurnālā. Iepriekš avoti Briselē vēstīja, ka sankciju sarakstā paredzēts iekļaut Krievijas prezidenta Vladimira Putina ciešākos sabiedrotos.
ES arī noteiks stingrākus tirdzniecības un investīciju ierobežojumus ar Krimu, ko Krievija okupēja un anektēja martā.
ES sūtņi pirmdien paplašināja tā dēvētās otrās fāzes sankcijas, kādas Brisele līdz šim ieviesusi pret 87 personām un 20 iestādēm, kurām noteikts ieceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana.
Savukārt otrdien ES sūtņu sanāksmē Briselē paredzēts apspriests "trešās fāzes" ekonomiskās sankcijas, kuru mērķis ir ierobežot Krievijas pieeju ārvalstu kapitāla tirgiem un noteikt tirdzniecības aizliegumus aizsardzības, augsto tehnoloģiju un citām precēm un dubultā pielietojuma iekārtām, kas var tikt izmantotas gan militāriem, gan aizsardzības mērķiem.
Sankcijas paredzēts vērst arī pret enerģētikas sektoru, taču tikai pret naftas produktiem, nevis gāzes piegādēm, jo Krievija nodrošina aptuveni trešo daļu no ES patērētās dabasgāzes.
ES līdz šim vilcinājusies ieviest ekonomiskās sankcijas, jo daudzām dalībvalstīm, tostarp Itālijai un Vācijai, ir cieša ekonomiskā sadarbība ar Krieviju.