Jaunie ģeologi un vides zinātnieki, kas apvienojušies projektā „Latvijas Dzīļu atklājēji”, balstoties uz Baltijā veiktiem pazemes ūdens izotopu pētījumiem un hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, izdarījuši interesantu atklājumu par dabīgā minerālūdens „Mangaļi” dziļākā artēziskā urbuma ūdens vecumu – to veido nokrišņi,kas infiltrējušies Baltijas Ziemeļu daļā pirms aptuveni 20 000 gadu, ledus laikmetā, FOCUS.LV informēja vides zinātniece un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes doktorante Inga Retiķe.
„Pēc Baltijas Artēziskā baseina hidroģeoloģiskā datormodeļa aprēķiniem urbums „Mangaļi 3”, kura dziļums ir 410 m, ūdensgūtnes apgabalā Vidusdevona Pērnavas ūdens horizontā minerālūdens vecums varētu būt lielāks par 20 000 gadiem,” lēš Retiķe.
„Jāņem vērā, ka šī modeļa ūdens vecuma aprēķins ir jāinterpretē kā ūdens uzturēšanās ilgums iežos, nemainoties ārējiem apstākļiem, kur ūdens vecuma aprēķins ir balstīts uz pazemes ūdeņu plūsmas aprēķinu mūsdienu situācijai. Iegūtie rezultāti pastarpināti tiek apstiprināti ar Pērnavas ūdens horizonta Oglekļa izotopu pētījumiem Lietuvas un Igaunijas teritorijā.”
To, ka iedzīvotājiem ir šis atklājums varētu būt pārsteidzošs, pierāda pēc Latvijas dzīļu atklājēju iniciatīvas veiktā sociālā aptauja, kurā piedalījās 1000 respondentu. Lai noskaidrotu iedzīvotāju zināšanas par dzīļu vērtībām, tika uzdots jautājums, cik gadu ilgs periods ir nepieciešams, lai izfiltrētos ūdens caur zemes dzīlēm gandrīz pus kilometra dziļumā. 32% respondentu norādīja, ka filtrācijas ilgums caur zemes slāņiem varētu būt no viena līdz 99 gadiem, 40% - no 100 līdz 500 gadiem un tikai 16% aptaujāto pieļāva, ka minerālūdens, ko dzeram, varētu būt pat vairāk nekā 1000 gadus vecs.
Latvijas zemes dzīlēs esošie ūdeņi savas īpašības ieguvuši nokrišņu ūdeņiem ilgstoši filtrējoties caur dažādiem nogulumiem, kas galvenokārt nosaka pazemes ūdeņu sastāva atšķirības ģeogrāfiskā mērogā un mainību dažādos dziļumos.
Raksturojot zemes dzīles Latvijas teritorijā, tuvāk zemes virspusei sastopami maz mineralizēti, hidrogēnkarbonātu tipa saldūdeņi, kas veidojušies karbonātiežu un smilšakmeņu klātbūtnē. Hidroģeoloģiskā griezuma vidusdaļā sastopami sulfāta tipa iesāļūdeņi. Tie veidojušies evaporītu, ģipšu, šķīšanas rezultātā, evolucionējot no hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņiem.
Griezuma lejas daļā sastopami hlorīda tipa ūdeņi, iesāļūdeņi un sāļūdeņi. Zemes ieži ir dabīgs ūdens filtrs, kas filtrācijas procesā ne tikai attīra ūdeni, bet, atkarībā no iežu sastāva un dziļuma, dabīgā veidā tam piešķir minerālsāļus, tādējādi to bagātinot ar organismam nepieci ešamajām barības vielām – magniju, kalciju, kāliju, nātriju, sulfātiem un citām minerālvielām.
Jaunie ģeologi, vides zinātnieki un to domubiedri apvienojās projektā „Latvijas dzīļu atklājēji”, lai veicinātu iedzīvotāju patriotismu un pierādītu, ka Latvija ir viena no minerālūdens lielvalstīm pasaulē. Latvija nekad nebūs naftas un zelta ieguves lielvalsts, tomēr viena no mūsu nozīmīgākajām dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi, kas citviet pasaulē ir izsīkstoši vai piesārņoti. Pateicoties ģeoloģiskajai uzbūvei, mēs varam lepoties ne vien ar labas kvalitātes un kvantitātes dzeramo ūdeni, bet arī ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem.
Latvijā kopumā ir ierīkoti vairāk nekā 20 tūkstoši ūdens ieguves urbumu, tomēr Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrēti tikai trīs dabīgā minerālūdens ražotāji Latvijā, kas iegūst ūdeni no pazemes artēziskajiem urbumiem. No dzeramajiem ūdeņiem tie atšķiras ar rūpīgu kvalitātes kontroli un ražošanas procesā netiek izmainītas vai uzlabotas ūdeņu dabiskās īpašības.