«Mēs visi kopā dzīvojam vienā valstī"

Projekta būtība – pilnveidot bērnu saskarsmes spējas, vairot pozitīvās emocijas, darbojoties kopā, kā arī mācīties lietderīgi pavadīt brīvo laiku skolēnu brīvdienās. Tika nolemts, ka to visu var apgūt, radoši , nepiespiesti darbojoties, rotaļājoties ar bērniem, un tāpēc Krāslavas pamatskolas un „Varavīksnes” vidusskolas sākumklašu skolēni tika aicināti piedalīties radošajās darbnīcās „Mēs visi kopā dzīvojam vienā valstī”. Radošo darbnīcu programma tika izstrādāta ļoti sīki, ar domu, lai 25 aktīviem, dzīvespriecīgiem un jaukiem bērneļiem laiks paietu interesanti un nemanot.
Pirmdienas rīts ar sauli un siltumu mūs nelutināja, bet, satiekot apņēmības darboties pilnos vadītājus un zinātkāros bērnus, biju pārliecināta, ka viss izdosies.  Mīļus novēlējumus un veiksmīgu darbošanos mums novēlēja Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada Sarkanā Krusta pārstāve Marija Mickeviča, un radošās darbnīcas uzsāka savu darbību.

Vispirms visi iepazināmies. Skolotāja Ludmila Buhalova („Varavīksnes” skola) bija izdomājusi ļoti oriģinālu veidu, kā skolēni iepazīstas, tajā pašā laikā uzzinot viens par otru ļoti daudz interesantas informācijas – kas garšo, rakstura iezīmes, par ko vēlas būt nākotnē, kāda ir katra karstākā vēlēšanās. Ar prieku klausījos, ka bērnu vēlēšanās ir saistītas ar ģimeni, vecākiem, labestību un sirsnību – lai visi dzīvotu mierā, lai vecāki dzīvotu mūžīgi, lai nebūtu kara... - , tad arī kārtējo reizi parliecinājos, cik tomēr patiesas jūtas ir mazajās sirsniņās un cik gudras domas ir bērnu galviņās.

Kopā izstrādājām radošo darbnīcu kārtības noteikumus un vienojāmies, ka tie būs arī jāievēro. Un, aizsteidzoties laikam pa priekšu, teikšu, ka problēmu ar uzvedību mums nebija! Tam vienkārši neatlika laika, jo līdzko bērni sāka nogurt vai vadītāji sajuta, ka darbošanās kļūst vienmuļa, tā momentāli un nemanot aktivitāte tika nomainīta, pārveidota... Skolotāja  Olga Dalecka („Varavīksnes” skola) – kustību rotaļu un spēļu nebeidzamā krātuvīte! Kopā ar bērniem aidā! vai nu uz aktu zāli, vai sporta zāli, vai arī ārā laukumā – un bērnos momentā rodas jauni spēki un pozitīvas emocijas!

Otrā diena pagāja mežā sportojot. Un šeit mūs kārtējo reizi ar izdomu un oriģinalitāti bērnu aktivitāšu organizēšanā pārsteidza  Krāslavas novada Sociālā dienesta psiholoģe Inta Gribule un jaunsargu instruktors Dzintars Patmalnieks. Bērni mežā ložņāja, rāpoja, skrēja, lēca, kāpelēja, sacentās, skaļi smejās, no visas sirds kliedza (protams, rotaļās!), cepa ugunskurā desiņas un vienkārši atpūtās.  Un ko gan vēl vajaga bērniem šajā vecumā? To visu ņēma vērā vadītāji un savienoja visdažādākajos uzdevumos. Un jāsaka, ka mūs šoreiz lietus bija mūsu sabiedrotais, jo veiksmīgi sāka smidzināt tieši tajā laikā, kad bija jāsāk posties mājupceļam. Visi noguruši, bet laimīgi devāmies ārā no meža.
Trešā diena bija izteikti radoša darbošanās. Lai lielāku uzmanību varētu veltīt ikvienam, skolēni tika sadalīti grupās – kamēr vieni skolotāju Olgas un Ludmilas vadībā „ceļoja” ar kuģi pa jūru, tikmēr otrā grupa ar psiholoģi Intu un Žannu Garbrēderi (Bērnu un jauniešu interešu centrs) darināja brīnišķīgus rokdarbus – no plastikas veidoja zvaigznītes un puķītes, ko vēlāk pielīmēja pie apgleznotām vienreizējās lietošanas glāzītēm. Tad grupiņas mainījās, un ziniet, ja neredzētu, ka šo darbiņu veica paši bērni, beigās (izstādē), skatoties uz rezultātu, diezin vai uzreiz varētu noticēt stāstītajam. 

Ceturtajā dienā bērniem bija brīnišķīga iespēja doties ceļojumā pa pilsētu, kur kopā ar skolotājām varēja padomāt un paminēt, kas kādreiz kurā ēkā Krāslavā ir bijis. Tā sarunājoties, visi nonāca līdz parkam, kur bērnus sagaidīja Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciālists Eduards Danovskis un novadīja ļoti interesantu ekskursiju – draudzīgi iesēdāmies laivā un devāmies ceļojumā pa seno Krāslavu, rokās turot senos instrumentus... Atnākot atpakaļ uz skolu, bērni vien nespēja beigt stāstīt par brīnišķīgo notikumu.
Pēdējā diena kā parasti atnāca nemanot. Bija jāpabeidz visi darbiņi. Bet tuvojas taču Jāņu diena! Tas nozīmē, ka arī vainags jānopin, telpas jāsakārto... „Varavīksnes”  sākumskolas (kur arī notika visa darbošanās) aktu zālē pulcējāmies uz noslēguma pasākumu. Uz kāpnēm izvietota radošo darbu izstāde, pie sienām piestiprinātas bērnu darinātās prezentācijas par notikušajām aktivitātēm, pie skatuves ekrāns prezentācijām. Bērni stāstīja, rādīja, sauca vārdus un nosauca emocijas par to, kā viņiem bija veicies šajās dienās, un visam pāri filmas par notikušo ikdienā. Katram bērnam – apliecinājums, ka piedalījās šādās radošajās darnīcās, un garšīga balva.  Bērni smaida, jūtas droši, actiņas priekā staro.. Ko vēl vairāk?

 Vismīļākās pateicības radošo darbnīcu vadītājiem, kā arī „Varavīksnes”  skolas pavārēm, kas mūs vārda tiešā nozīmē lutināja ar garšīgiem ēdieniem un vienmār sagādāja arī kādu garšīgu pārteigumu. Paldies Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada Sarkanā Krusta vadītājai Sandari Molotokai par piedāvāto iespēju kopā darboties ar dažādu skolu bērniem un pārliecināties, ka „Mēs visi kopā DRAUDZĪGI dzīvojam vienā valstī”.