Korupcija ir centieni izmantot politisko varu, lai ietekmētu dažāda veida publiskos procesus, otrdien, starptautiskā pētījuma "Nelegālie tīkli un politika Baltijas valstīs" prezentācijā sacīja tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveide 2003.gadā bija spēcīgs signāls tam, ka Latvijai ir struktūra, lai cīnītos pret korupciju, norāda Broka.
Viņa uzsver, ka uz politiskās ietekmes klātbūtni politiskajos procesos ir nepieciešams skatīties gan kā uz pozitīvu iezīmi, gan negatīvu. Pozitīva puse liecina, ka politiķim ir iespēja sasniegt programmās izvirzītos mērķus, pārliecinot elektorātu par to nozīmību un nepieciešamību. Tas nozīmē racionālu veidu meklēšanu, kā realizēt un iedzīvināt nospraustos mērķus praksē.
Tādējādi tiek panākta tiesiskā regulējuma uzlabošana dažādās jomās, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Savukārt negatīvā puse ir korupcija - centieni izmantot politisko varu, lai ietekmētu dažāda veida publiskos procesus.
Kā norādīja Broka, Latvija ir aktīvi darbojusies, lai ierobežotu šādu personu iespējas izmantot politisko ietekmi un varu.
Viņa norādīja, ka tam ir nepieciešami likumi un regulējums, kas paredz skaidru rīcību saskarsmē ar korupciju. Broka norādīja, ka izteikti svarīgs mērķis, kuru Latvija sev ir izvirzījusi, ir iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).
Pirms divām nedēļām Broka viesojusies Parīzē, kur notikusi Latvijas izvērtēšanas pirmā fāze. Tajā tika noskaidrots, ka Latvijas normatīvie akti ir saskanīgi ar OECD konvencijā noteikto. Broka norādīja, ka Latvija ir izpildījusi pirmajā izvērtējuma fāzē noteikto, taču ir saņēmusi dažas rekomendācijas.
Vienlaicīgi tieslietu ministre sacīja, ka viens no nozīmīgākajiem soļiem, ko Latvija ir izdarījusi pagātnē ar mērķi izskaust korupciju valstī, ir KNAB izveide pirms 11 gadiem. Tāpat pagrieziena punkts Latvijai ir bijis pievienošanās Eiropas Savienībai.
Iestāšanās ES nozīmējusi stingrāku regulējumu, lai apkarotu korupciju. Kā prezentācijā sacīja Broka, pēc iestāšanās ES Latvija attīstīja nepieciešamo tiesisko regulējumu.
Tāpat tieslietu ministre minēja, ka patlaban korupcijas pakāpe nacionālā un lokālā, proti, pašvaldību līmenī ir atšķirīga. Vērā ņemama ir arī kultūras un tradīciju ietekme uz izpratni par korupciju un dažādiem sabiedriskajiem procesiem, sacīja Broka.
Viņa sacīja, ka sabiedrībā pašreiz valda viedoklis, ka politiķis nevar būt kādas jomas vai nozares profesionālis, taču nav iespējams vienmēr pārliecināti apgalvot, ka kāda persona ieguvusi noteiktu amatu valsts institūcijā tikai politisko saišu dēļ.
Ministre sacīja, ka ir gadījumi, ka kāds partijas biedrs iegūst amatu tikai tāpēc, ka patiešām ir šīs jomas profesionālis un spēs tikt galā ar uzticētajiem darba pienākumiem. Vienlaicīgi viņa norādīja, ka atsevišķos gadījumos aizdomas par politiskajām saitēm ir patiesas.
Diskusijā Broka norādīja, ka patlaban ir būtiski palielināt sabiedrības uzticību politiskajai sistēmai, skaidrojot atsevišķu darbību iemeslus un pamatojumu.
Diskusiju rīkoja Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts (IDEA). Pētījumā apkopota informācija par Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - situāciju saistībā ar organizēto noziedzību un tās veicēju sasaisti ar politisko sektoru katrā no valstīm.
Pētījumā norādīts, ka Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām ir raksturīgs neatkarības trūkums, kā arī ekonomisko interešu spēcīgā ietekme uz likumdošanas procesu. Pētījums atklāj, ka Latvija sastopas ar kvalificētu personu trūkumu Valsts kontrolē, kā arī Latvijā ir problēmas ar adekvātu sodu piemērošanu par atklātajiem pārkāpumiem, paredzot mazākus sodus par finansiālo ieguvumu no izdarītā pārkāpuma.
"Nelegālie tīkli un politika Baltijas valstīs" pētījumā minēts arī par Valsts ieņēmumu dienesta nespēju nodrošināt vienotu informācijas sistēmu, kas savukārt nodrošinātu informācijas apmaiņu, kā arī nespēju nodrošināt atbilstošas personāla apmācības.