Latvijā plāno aizliegt enerģijas dzērienu pieejamību jauniešiem

foto: ria.ru
foto: ria.ru

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ceturtdien, 12. jūnijā, lems par grozījumiem Enerģijas dzērienu aprites likumā, paredzot enerģijas dzērienu liegumu jauniešiem līdz 18 gadiem.

«Kofeīns pēc klasifikācijas ir stimulants, kura pārmērīga un ilgtermiņa lietošana var izraisīt pieradumu. Apzinoties lielo kofeīna un cukura apjomu enerģijas dzērienu sastāvā un ieklausoties mediķu liecībās par kofeīna lietošanas dēļ hospitalizēto bērnu skaitu, jebkādi jautājumi par enerģijas dzērienu ierobežošanu šķiet lieki,» norāda likumprojekta autors Vladimirs Reskājs.

Aptuveni 68% pusaudžu vecumā no 10 līdz 18 gadiem lieto enerģijas dzērienus ikdienā. 49% šo pusaudžu patērē vairāk nekā 250 mililitrus enerģijas dzēriena dienā, liecina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2013.gadā veiktais pētījums par enerģijas dzērienu lietošanu.

Tā saucamie «augsti hroniskie» lietotāji – 12% – mēnesī patērē vidēji septiņus litrus enerģijas dzērienu, kas ir aptuveni 2 240 mg kofeīna mēnesī. «Augsti akūtie» enerģijas dzērienu lietotāji – arī 12% – uzņem vismaz 1,065 litrus enerģijas dzērienu vienā lietošanas periodā, t.as ir, vismaz 320 mg kofeīna.

«Lietojot mērenos daudzumos, enerģijas dzēriens radīs līdzīgu efektu kā citu kofeīnu saturošu dzērienu lietošana, taču jāņem vērā fakts, ka viena enerģijas dzēriena sastāvā esošais kofeīna daudzums ievērojami pārsniegs «vienas tējas vai kafijas tasītes» kofeīna apjomus. Neapzinoties potenciālos riskus, jaunietis var, apzināti vai neapzināti, uzņemt ievērojami lielāku kofeīna daudzumu nekā būtu nepieciešams, kas savukārt var izraisīt veselu virkni dažādu veselības traucējumu,» uzsver Reskājs.

Arī citās Eiropas Savienības valstīs notiek aktīva diskusija par enerģijas dzērienu ierobežošanu. Piemēram, viena no Lielbritānijas lielākajām veikalu ķēdēm Morrisons pēc savas iniciatīvas aizliedza enerģijas dzērienu pārdošanu bērniem, atsaucoties gan uz vecāku, gan mediķu un valsts institūciju izteiktajām bažām par dzērienu negatīvo ietekmi uz bērnu veselību. Līdzīgi, Lietuvas parlaments ir aizliedzis enerģijas dzērienu tirdzniecību nepilngadīgajiem, stāsta deputāts.

Sagatavotais Enerģijas dzērienu aprites likums paredz, ka mazumtirgotājam būs pienākums pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par pircēja vecumu. Tāpat likumā nostiprināta norma, kura paredz aizliegumu enerģijas dzērienu mazumtirdzniecībai izglītības iestāžu telpās un teritorijā. Likumprojekts arīdzan paredz, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami un tirdzniecības vietā izvieto norādi «Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti».


Написать комментарий