Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") šonedēļ Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, kam būtu jāierobežo ātro kredītu izsniegšana, sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "De facto" nosauca par brāķi, bet pašas partijas biedrus, kuri balsoja par - par populistiem.
Saeimas priekšsēdētāja interviju par to, kādēļ viņa nav balsojusi par izmaiņām, lai sakārtotu šo nozari, sniedza nelabprāt, neslēpjot savas dusmas par konkrēto situāciju, kā arī žurnālistiem.
Gandrīz pirms pusotra gada koalīcijas partijas apņēmās situāciju uzlabot, tas solīts arī Laimdotas Straujumas ("Vienotība") vadības deklarācijā.Vairāki soļi šajā virzienā ir sperti - izmaiņas ieviestas likumos un noteikumos, šo to apņēmušies ievērot paši ātro kredītu devēji. Pašlaik uzņēmējiem ir jāizvērtē klientu maksātspēja.
Paši kredītdevēji uzsver, ka savstarpēji apmainās ar informāciju, lai aizdevumu nevarētu saņemt klients, kas parādā citai firmai. Turklāt, ja šis nosacījums netiek izpildīts un klients to pierāda tiesā, klientu var atbrīvot no procentiem.
Ierobežojumi ir šādu pakalpojumu reklāmām - tās nedrīkst "veicināt bezatbildīgo aizņemšanos". Tomēr reklāmas ir nomainījuši vērienīgi publisko attiecību pasākumi un lojalitātes akcijas.
Tāpat nebanku kreditēšanas asociācijas biedri iepriekš paziņoja, ka neapkalpos jauniešus līdz 20 gadu vecumam. "De facto" veiktā eksperimentā astoņpadsmitgadīga jauniete mēģināja paņemt 100 latu aizdevumu internetā un vērsās pie visiem asociācijas dalībiekiem pēc kārtas, bet atbilde bija vienāda: "Jābūt vismaz 20 gadu vecam".
Tātad šo solījumu nozare izpilda. Tomēr citā "De facto" eksperimentā noskaidrots, ka, pretēji nozares iepriekšējiem apgalvojumiem, ātro kredītu ir iespējams paņemt nakts laikā. Atbilde uz pāris viegliem jautājumiem un desmit minušu laikā, pāris minūtes pirms pusnakt, nauda ir kontā. Uzņēmēji skaidro, ka nakts laiks viņu izpratnē sākas tikai pusnakts.
No pulksten 12 līdz septiņiem rītā kredīti izsniegti netiek. Cilvēki piesakās, bet saņem no rīta. Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāizvērtē, vai viņiem šis finansējums ir nepieciešams. Attiecībā uz šo jautājumu nav bijis nevienas sūdzības," saka Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa uzsver: "Es nevaru piekrist tam, ka jāregulē tikai tas, kur ir problēma. Jo ir otrādi - parādās problēma un tad mediji prasa, kur tad jūs iepriekš bijāt, kāpēc šāda situācija vispār ir pieļauta?"
Aizņemšanās nakts laikā, proti, no plkst. 23 līdz 7 rītā, ir viens no svarīgākajiem likumu grozījumiem, ko tagad skata Saeima. Vēl grozījumi paredz iespēju kredītu atmaksāt pa daļām, nokavējuma procentu ierobežošanu līdz 18 procentiem gadā, aizliegumu par norēķināšanās līdzekli izmantot vekseli. Bet strīdīgākais un arī vissvarīgākais punkts ir gada procentu likmes ierobežojums - tā nedrīkstētu būt augstāka par 100 procentiem no parāda summas (pašlaik ir vidēji 300 procenti aizņēmumiem, kas garāki par divām nedēļām). Turklāt tajā ieskaita ne tikai pašus procentus, bet arī visāda veida papildu maksājumus, piemēram, par atdošanas termiņa pagarināšanu.
"Tas ir cenas regulējums starp dīvaino salikto formulu, kas nozīmē, ka kredīti līdz 30 dienām vairs neeksistēs," skaidro Baiba Fromane.
Nebanku kreditēšanas biznesa apkarošana ir nu jau bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta projekts un mantojumā palicis viņa pēctecim Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš vairs nesola tik striktu pieeju: "Tas ir vērtējams un diskutējams jautājums, nozare ir izdarījusi mājasdarbus, mēs esam gatavi diskutēt par risinājuma samērīgumu."
Neskatoties uz nozares iebildumiem un atbildīgās komisijas negatīvo spriedumu, visi ministrijas piedāvātie grozījumi nupat pirmajā lasījumā tika atbalstīti Saeimā. Tomēr sēžu zālē izskanējušie aplausi nemaz nenozīmē, ka ātro kredītu prakse tiks ierobežota.
Saeimas balsojums rāda, ka balsu pārsvars bija niecīgs, un dažiem politiķiem, mainot savas domas, atbalsts ātro kredītu iegrožošanai varētu zust. Turklāt jāņem vērā, ka šajā jautājumā vienota nav pat valdošā partija, jo "Vienotības" atslēgas cilvēki tomēr likuma grozījumus neatbalstīja. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no Latvijas Televīzijas jautājumiem par atturēšanos balsojumā mēģināja izvairīties.
Vienotības partneri ZZS savukārt atzīst - gan viņiem, gan koalīcijai nebanku kreditēšanas jomas sakārtošana nav prioritāte. "Ir citi darba kārtības jautājumi, kas sabiedrību ir vairāk saviļņojuši, tie paši drošības jautājumi. ZZS arī ir citi jautājumu bloki, kas šķiet prioritārāki," norāda Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Ātro kredītu biznesu kontrolējošie grozījumi var ļoti viegli "pazust" Saeimas gaiteņos. Deputāts Klāvs Olšteins ir piedāvājis turpināt skatīt jautājumu tikai pēc vasaras brīvdienām, kam pārējie Saeimas deputāti piekrita. Tas, visticamāk, nozīmē, ka jautājumu atstās jau nākamajai Saeimai. Savukārt tai, lai turpinātu šī likuma izskatīšanu, būs speciāli par to jābalso. Kā secina raidījums "De facto", faktiski var teikt, ka šī Saeima pusotra gada laikā būitiskākos lēmumus tā arī nav spējusi pieņemt, lai sakārtotu vienu no pelnošākajām nozarēm - ātro kredītu biznesu, kas mīļuprāt ziedo naudu ar politiķiem saistītām biedrībām.