Latvija maksās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas Latvijai piespriesto rekordaugsto kompensāciju - vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Summa valstij būs jāizmaksā Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam par savulaik piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas ostā.
Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm formāli vienojās kompensāciju izmaksāt, portālam Diena.lv sacīja Ministru kabineta pārstāve straptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. Izvēles gan šoreiz nebija, jo tiesas spriedums bija nepārsūdzams.
Spriedums, kurš šoreiz netika pieņemts vienbalsīgi, nosaka, ka Latvijai kā materiālais zaudējums Perepjolkinam būs jāizmaksā 871 271 eiro , bet Vistiņam - 339 391 eiro. Vēl katram no sūdzības iesniedzējiem būs jāmaksā 3000 eiro liela morālā kompensācija un 1500 eiro liela kompensācija par tiesāšanās izdevumiem. Sūdzības iesniedzēji kompensācijās prasīja aptuveni septiņus miljonus eiro.
Šī ECT piespriestā kompensācija ir lielākā no līdz šim pasludinātajiem spriedumiem. Jāņem arī vērā, ka šī ir pirmā Latvijas lieta, kurā ECT vērtēja īpašuma atsavināšanu, un šādās lietās kompensācijas vienmēr ir lielākas. Līdz šim rekords piederēja 2010.gada decembrī piespriestajai 35 141 lata kompensācijai Aleksandram Jasinskim saistībā ar viņa dēla Valda nāvi 2005.gadā.
Kā ziņots, jau 2012.gada oktobrī ECT Lielā palāta atzina, ka Vistiņam un Perepjolkinam savulaik izmaksātās atlīdzības apmērs par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas ostā bija nesamērīgi mazs. ECT nolēma atlikt jautājumu par taisnīgas atlīdzības piešķiršanu, dodot pusēm laiku, lai iesniegtu savus apsvērumus par iespējamo kompensācijas apjomu.
Latvijas pilsoņi Vistiņš un Perepjolkins 1994.gadā uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata ar zemes īpašniekiem, kuri šo zemi bija atguvuši denacionalizācijas ceļā, ieguva savā īpašumā piecus zemes gabalus Rīgas Tirdzniecības brīvostas teritorijā. 1997.gada 1.jūlijā šajā teritorijā tika ieviests brīvostas režīms un bija nepieciešams steidzamības kārtā sakārtot īpašuma un valdījuma tiesību jautājumus, vēsta LETA.
Satiksmes ministrija mēģināja vienoties ar iesniedzējiem par zemes gabalu atpirkšanu, atlīdzības apmēru nosakot pēc zemes gabalu kadastrālās vērtības 1940.gadā, taču tas neizdevās. Pēc Ministru kabineta noteikumu un speciāla likuma pieņemšanas 1998.gada 14.oktobrī Latvijas Hipotēku un zemes banka atvēra kontu uz abu iesniedzēju vārda, kurā tika ieskaitīta atlīdzība par atsavināto īpašumu, kas tika noteikta saskaņā ar īpašuma kadastrālo vērtību 1940.gadā. Perepjolkinam tika izmaksāti 8616 lati, bet Vistiņam - 548 lati.