Valdības komiteja pirmdien, 2.jūnijā, tā arī nepieņēma lēmumu par Veselības ministrijas izloloto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu turpmāko likteni.
Veselības ministrijā tapušie grozījumi paredz Latvijā ieviest jaunus alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumus, likumā nosakot, ka alu un vīnu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos drīkst reklamēt tikai laika posmā no pulksten 22:00 vakarā līdz 06:00 rītā. Līdzīgi ierobežojumi saskaņā ar Veselības ministrijas pausto jau pastāvot Lietuvā un Igaunijā.
Pret minētajiem grozījumiem kategoriski iebilst alus ražotāji un raidorganizācijas, kas apšauba Veselības ministrijas apgalvojumus, ka tieši televīzijā redzamās alus un vīna reklāmas ir galvenais iemesls, kādēļ jaunieši sākuši lietot šos alkoholiskos dzērienus.
Tikmēr Latvijas Alkohola nozares asociācija, kurā apvienojušies stipro dzērienu ražotāji, ieceri ierobežot alus un vīna reklāmas atbalsta, norādot, ka patlaban pastāvošais alkohola reklāmas regulējums būtībā nozīmē viena alkohola veida nostādīšanu priviliģētā situācijā.
"Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere, uzrunājot valdības komiteju, gan uzsver, ka alus ražotāju pasūtītie pētījumi neapliecina pieņēmumu, ka jauniešus uz alkohola lietošanu pamudinājušas televīzijā redzamās alus reklāmas. Gluži pretēji - galvenie faktori, kas mudina jauniešus lietot alkoholu, esot draugi un ģimene.
Turklāt, kā uzsver Sietiņsone-Zatlere un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, jau kādu laiku Latvijā ir vērojams alus patēriņa kritums, ko papildus ierobežojumi reklāmai varētu veicināt vēl vairāk.
Pret jauniem alus un vīna reklāmas ierobežojumiem iebilst arī Latvijas raidorganizāciju asociācija, kuru pārstāvošā Gunta Līdaka pirmdien, 2.jūnijā uzsvēra, ka šādi ierobežojumi televīzijām nozīmēs "ļoti būtisku kaitējumu" - reklāmas ieņēmumu samazināšanos par aptuveni miljonu eiro, kā arī par 300 tūkstošiem eiro mazākus ieguldījumus reklāmu izveidē.