Plašsaziņas līdzekļos bieži vien parādās informācija par IKP līmeni kādā no pasaules valstīm, tomēr lasītāji ne vienmēr iedziļinās šajā jautājumā un saprot, kā šī ekonomiskā radītāja izmaiņas ietekmē katru no mums.
Lai saprastu, kas veido IKP un par ko liecina tā līmenis, portāls Gorod.lv griezās pie ekonomikas doktora, profesora Andreja Nikolajeva.
„Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir galvenais makroekonomikas rādītājs, pateicoties kuram izvērtē divas lietas. Pirmkārt, ekonomiskās attīstības dinamiku. Šajā ziņā jāpievērš uzmanība IKP pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. IKP pieaugums jāvērtē, izslēdzot inflācijas ietekmi, tādēļ šajā gadījumā pēta nevis nominālo IKP, bet tā saucamo reālo IKP. Tādēļ cenas var pieaugt, bet reālais IKP paliks nemainīgs. Un otrkārt, IKP izmanto, lai izvērtētu iedzīvotāju ekonomisko attīstību un dzīves līmeni. Šajā gadījumā tiek ņemts vērā cits rādītājs – IKP uz vienu iedzīvotāju. Skaidrs, ka, piemēram, Ķīnā IKP būs daudz augstāks, nekā Zviedrijā, jo iedzīvotāju skaits šajās valstīs ir atšķirīgs, savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju Zviedrijā ir augstāks, jo dzīves līmenis tajā ir labāks, nekā Ķīnā.
Atbildot uz portāla Gorod.lv korespondenta jautājumu par to, ko veido IKP, A.Nikolajevs pastāstīja, ka pastāv divas IKP aprēķināšanas metodes: 1. no izdevumu aspekta; 2. no ienākumu aspekta.
„Aprēķinot IKP no izdevumu aspekta, jāaprēķina visi mājsaimniecību (ģimeņu), uzņēmumu un valsts izdevumi. Šo rādītāju salīdzina ar tā saucamā tīrā eksporta līmeni, t.i., starpību starp preču eksportu un importu.
Otrā IKP aprēķināšanas metode – no ienākumu aspekta. Šajā gadījumā aprēķinam nevis izdevumus, bet iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumus. Ideālajā gadījumā ienākumu un izdevumu summām jābūt vienādam. Taču reālajā statistikā šīs summas atšķirsies par dažiem procentiem, jo ienākumus aprēķina biežāk, nekā izdevumus. Piemēram, jūs saņēmāt algu, aizbraucāt uz ārzemēm un tur iegādājāties kažoku. Lai statistikā tiktu ņemts vērā pilnīgi viss, jums, šķērsojot robežu, jādeklarē pirkums un tad summas sakritīs. Vēl viens faktors, kas ietekmē statistiku, ir ēnu ekonomika, IKP rādītājam ir savas nepilnības, taču labākais šāda veida rādītājs nav izgudrots, tādēļ valsts ekonomiskās attīstības dinamikas noteikšanai parasti izmanto IKP”, pastāstīja A.Nikolajevs.