Šā gada 8. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kuri stāsies spēkā no 1. septembra.
Tie paredz nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa pieaugumu, par kura iegādi ārzemju pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā uz 5 gadiem, līdz 250 tūkst. eiro.
Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem uz nekustamā īpašuma pārdošanas brīdi viena objekta cenai jābūt ne mazākai par 250 000 eiro, bet tā kadastrālajai vērtībai jāsastāda 80 000 eiro, un tas attiecas uz visiem Latvijas reģioniem.
Par to, kā šie grozījumi ietekmēs mūsu valsts nekustamā īpašuma tirgu, portāls Gorod.lv palūdza pastāstīt vienu no kompetentākajiem Latgales komerciālā nekustamā īpašuma vērtētājiem Mihailu Lavrenovu.
„Valsts programma, kura dod iespēju ārzemniekiem iegūt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, sākās Latvijā 2010. gadā un izrādījās visai pieprasīta un ienesīga. Pēc Latvijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes datiem trīs gadu laikā tā ienesa valstij vairāk nekā 815 milj. eiro, kura mazai valstij ir iespaidīga summa.
Lielākā šo līdzekļu daļa (660 milj. eiro) tika investēta tieši Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgos (programma paredz saņemt uzturēšanās atļauju, investējot līdzekļus arī banku kapitālā un uzņēmumu statūtu fondos). Pieprasījums no ārzemnieku puses – tikai 2013. gadā bija apmēram 3000 interesentu – palīdzēja dzīvojamajam sektoram atjaunoties pēc krīzes. Visu šo gadu laikā vienkāršu tipveida mājokļu cenas bija daudzmaz stabilas, bet elitāro mājokļu cenas ātri pieauga.
Krievijas pilsoņu interese (tieši viņi bija galvenie investori) ir saprotama: tiem, kuri vēlējās iekārtoties Eiropā, Latvijas programma bija ērtākā Eiropas Savienībā. Galvenais nosacījums bija iegādāties Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un septiņās lielākajās pilsētās nekustamo īpašumu par summu, kura pārsniedz 142 300 eiro (kadastrālajai vērtībai bija jāpārsniedz 42 690 eiro) vai pārējos Latvijas reģionos par summu 71 150 eiro (atbilstoši 14 230 eiro). Citās Eiropas Savienības valstīs šādas programmas pieprasīja vairākas reizes lielāku summu.
Kas notiks? Šodien ar pārliecību var teikt, ka tie nedaudzie darījumi ar uzturēšanās atļaujām, kuri notika Latvijas reģionos, praktiski pilnībā beigsies. Tas ir saistīts ar to, ka galvenais tirgus segments uzturēšanās atļauju saņemšanai bija dzīvojamās mājas ar zemes gabaliem, bet tagad paliks tikai komerciāli objekti, kuri Latgalē nevienam nav vajadzīgi pat par pašreizējām zemajām cenām, jo Krievijas investori, pirmkārt, ir informēti par nožēlojamo situāciju Latgales nekustamo īpašumu tirgū, bet, otrkārt, nekad nav izrādījuši īpašu uzmanību par mūsu reģionu.
Runājot par Latgali, tad, piemēram, Daugavpilī (es nerunāju par Rēzekni un citām nelielām pilsētām) vienkārši ne tikai nav šādu darījumu, bet pat privātmāju piedāvājumu par 250 tūkst. eiro, nerunājot jau par kadastrālās vērtības slieksni 80 000 eiro apmērā. Bet, ja tādi nekustamie īpašumi ir, tad visdrīzāk to cena ir pārmērīgi paaugstināta, un potenciālie pircēji to zina.
Personīgi es neesmu sastapis šādu augstu dzīvojamo māju kadastrālo vērtību mūsu pilsētā. Šādi objekti pastāv, bet tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, bet nav fakts, ka tie kādreiz tiks pārdoti.
Protams, uzturēšanās atļauju programma vēl strādās kādu laiku, un galvenie pirkšanas objekti būs dzīvojamās mājas Jūrmalā, Baltezerā, Mežaparkā un citos prestižos Rīgas rajonos. Par reģioniem var aizmirst un vairāk tos neatcerēties”, – dalījās M. Lavrenovs.