VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un pilnsabiedrība "SBRE" ir radušas pieņemamu risinājumu un atbilstoši Rīgas pils atjaunošanas padomē nolemtajam ceturtdien, 22. maijā, parakstījušas papildu vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par "SBRE" līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, ziņo "Nozare.lv".
Kā informēja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina, vienošanās paredz, ka "SBRE" apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildu darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.
"SBRE" nekavējoties apņēmies darījumu kontā ieskaitīt nodrošinājumu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Savukārt atlikušie aptuveni 3,7 miljoni eiro šajā kontā tiks ieskaitīti līdz 2014.gada 15.jūlijam. Noteikts, ka darījuma summai kontā jāatbilst aprēķinātajiem zaudējumiem, kas ir 4 264 679 eiro.
Cita starpā VNĪ un "SBRE" vienojās par līgumā noteikto visu Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu beigu termiņu. Plānots, ka Valsts prezidenta kanceleja savā rezidencē varēs atgriezties 2015.gada 1.novembrī.
Apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā celtas pret atbildīgo būvdarbu vadītāju no "SBRE", kā arī pret apakšuzņēmēja "Fritex" strādnieku, kas neuzmanības dēļ izraisījis aizdegšanos.
Patlaban nav zināms, kura ir trešā amatpersona, pret kuru varētu tikt celtas apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā, bet zināms esot, ka viens no apsūdzētajiem ir būvdarbu vadītājs, kā arī strādnieks, kurš pēc darba laika rīkojies neuzmanīgi ar uguni.
Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar rokas slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules.
Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.