Lietuvā svētdien norisināsies prezidenta vēlēšanas, pirms kurām vienīgā intriga ir, vai līdzšinējās valsts vadītājas Daļas Grībauskaites pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu būs nepieciešama arī balsošanas otrā kārta. Aptaujas liecina, ka prezidentes pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem ir milzīgs, un reti kurš tic, ka vēlēšanās notiks brīnums.
Par šīm prezidenta vēlēšanām ir maza interese Lietuvas sabiedrībā. Politikas apskatnieki uzskata, ka pie tā ir vainojami gan mediji, kas gandrīz vai garāmejot atspoguļo gaidāmās vēlēšanas, gan paši kandidāti, kas īpaši neiespringst intensīvai priekšvēlēšanu kampaņai.
Savu kandidatūru Lietuvas prezidenta vēlēšanās pieteica 13 personu, tostarp bijušais prezidents Rolands Pakss, kuru 2004.gadā atbrīvoja no amata impīčmenta procedūrā, jo bija atklājies, ka viņš par finansiālu atlīdzību izgādājis valsts pilsonību kādam Krievijas biznesmenim. Viņam gan nebūtu izredžu balotēties, jo savulaik Seims pieņēma likumu, kas Paksam uz mūžu liedz ieņemt vēlētu amatu Lietuvā.
Tikai septiņi no prezidenta krēsla kārotājiem izpildīja kritēriju - savākt vismaz 20 tūkstošu vēlētāju parakstu -, lai Centrālā vēlēšanu komisija viņus pielaistu dalībai vēlēšanās. Bez pašreizējās prezidentes Grībauskaites to paveica arī sociāldemokrātu pārstāvis Zigmants Balčītis, Lietuvas politikas veterāns Artūrs Paulausks no Darba partijas, skandalozais Viļņas mērs Artūrs Zoks, prokrieviskais Lietuvas poļu partijas līderis Valdemārs Tomaševskis, Ignalinas mērs Bronis Rope un neatkarīgais kandidāts Naglis Puteiķis.
Socioloģiskās aptaujas jau mēnešiem rāda, ka lielāko vēlētāju atbalstu bauda pašreizējā valsts vadītāja, kura pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja jau pirmajā kārtā, iegūstot 69,1% nobalsojušo atbalstu. Otrajā vietā palikušais Aļģirds Butkēvičs, kurš ir pašreizējais Lietuvas premjerministrs, saņēma tikai 11,8% balsu.
Lai arī Grībauskaites popularitāte ir augsta, šāgada vēlēšanās uz tikpat lielu atbalstu grūti cerēt. Aprīļa beigās publicētie jaunākie aptauju dati liecina, ka par viņu gatavi balsot 42,5% Lietuvas pilsoņu, atsaucoties uz sabiedrisko pētījumu firmu Spinter tyrimai, raksta portāls Lithuania Tribune.
Otrajā vietā ir izvirzījies pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Balčītis, par kuru grasās balsot 12,4% balsstiesīgo. Analītiķi uzskata, ka viņš nemaz nevēlas kļūt par prezidentu un galvenās cerības saista ar 25.maija EP vēlēšanām, kurās arī kandidē. Vajadzības gadījumā šajā dienā notiks arī prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
Viņam seko Paulausks, kurš 1997.gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tikai par nieka tiesu - 14 tūkstošiem balsu - zaudēja Valdam Adamkum. Viņu gatavojas atbalstīt 9,9% vēlētāju.
Atbalsts atlikušajiem četriem kandidātiem ir 3% robežās, tādēļ var droši prognozēt, ka viņi šajās vēlēšanās ieņems statistu lomas.