Arvien vairāk Latvijas jauniešu saprot, ka dzīvojot laukos ir iespējas attīstīties un iekarot savu vietu. Turklāt tieši nišas produktu jomā Latvijas lauksaimnieki var nostiprināt savas pozīcijas, ko veicina uz pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona nesabojātā zeme un augsne, intervijā portālam BNN norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
- Pēdējā laika svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē?
- Tā kā LOSP pilda «jumta organizācijas» funkcijas, jo pārstāvam nu jau 59 savu dalīborganizāciju intereses, sākot no asociētajiem biedriem līdz pat nozaru un horizontālajām organizācijām, tad svarīgāko notikumu saraksts būtu garš, jo katrai mūsu pārstāvētajai nozaru organizācijai ir savi notikumi, kas konkrētajā situācijā ir svarīgākie.
Horizontālo organizāciju skatījumā svarīgākie notikumi būtu graudkopības un piena lopkopības problēmu jautājumi, kas skar lielu daļu saimniecību, kā, piemēram, tagad situācija ar izsalušajiem ziemāju laukiem. Savukārt piena lopkopības saimniecībām, lielai daļai tagad aktuāls jautājums ir kūtsmēslu krātuvju būvniecība, kas atbilstu visām Eiropas Savienības prasībām.
- Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?
- Ekonomiskās situācijas uzlabošanās ir jūtama, taču ne visās nozares saimniecībās, kā arī jūtamas atšķirības ir saimniecību segmentos pēc saimniecību lieluma. Lielā mērā situācija ir atkarīga ne tikai no pašu saimniecību rocības, bet gan no valsts politikas un uzstādījumiem, kādas saimniecības un kādu lauku struktūru mēs vēlamies redzēt. Ja skatāmies reāli, tad mūsu platības ir tik cik ir un jāapzinās, ka nekad nebūsim pasaules līmeņa eksportētājvalsts, jo mēs esam tik lieli, cik esam un vienīgais mūsu trumpis uz pārējo ES dalībvalstu fona ir vēl ne tik ļoti sabojātā vide un augsne, līdz ar to mēs vēl varam savas pozīcijas nostiprināt skatoties produkcijas ražošanā, kas būtu klasificējama kā nišas produkti, kas būtu ar daudz lielāku pievienoto vērtību, kas dotu daudz lielāku pienesumu tautsaimniecībai un valstij, nekā saražojot it kā Latvijas mērogiem lielus apjomus un eksportējot preci bez pievienotās vērtības.
- Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
- Ir daudz jautājumi, kas tā arī paliek izstrādāto dokumentu ietvaros, jo ikviens redz, kuras nozares pelna vislabāk un spēj attīstīties un kuras tā arī paliek ideju un starta stadijā. Kaut arī bieži vien ideja ir laba, tomēr tā tiek nobremzēta jau pašā saknes stadijā, jo politiskie uzstādījumi un ekonomikas politika nav paredzējusi tādu attīstības virzienu, savukārt ir situācijas, kad uzstādījumi paredzējuši tik dāsnus subsidēšanas mehānismus nozarēs, kur tas, iespējams, nemaz nav nepieciešams. Tāpēc būtu daudz kritiskāk jāizvērtē virzieni, kas un kur tiek subsidēts, un vai tas saskan ar valsts kopīgo attīstības virzienu un mērķiem, kā arī vai tās nav situācijas, kad nozares attīstības nolūkos par to jāmaksā visiem iedzīvotājiem.
- Kā nozari ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?
- Lauksaimniecība ir riskanta uzņēmējdarbības forma. Protams, ka jebkura uzņēmējdarbības forma ir riskanta, tomēr lauksaimniecībai vēl klāt kā būtisks riska faktors nāk laika apstākļi, no kā ir atkarīga principā katra saimniecība – ir ražas un ir neražas gadi, un to visu lielā mērā ietekmē temperatūras maiņas un laika apstākļi kā tādi. Tāpat arī liela nozīme ir likumdošanas nepilnībām. Kā būtisks punkts, kas ietekmētu situāciju, būtu samazināts PVN pārtikai. Iesākumā tas varētu attiekties kaut vai uz ātri bojājošo pārtiku, un pēc tam secīgi arī citiem produktiem, jo lielā daļā ES valstu sekmīgi darbojas šāds princips, kas ne vien būtu ieguvums ražotājam – lauksaimniekam, bet ilgtermiņā būtu ieguvums ikvienam iedzīvotājam, jo dotu iespēju iegādāties pārtiku par pieejamākām cenām.
- Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?
- Domājams, ka Eiropas valstu kontekstā mēs neesam lieli tirgus kontrolētāji un noteicēji. Savukārt Baltijas valstu kontekstā Latvijas ražotāju pozīcijas ir diezgan stabilas, jo mums ir konkurētspējīgi uzņēmumi, kooperatīvi un kvalitatīva produkcija, kas tiek novērtēta. Protams, lielākoties mēs nespējam konkurēt ar lieliem apjomiem, tomēr ar kvalitatīviem nišas produktiem mēs esam konkurētspējīgi.
- Kas ir nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?
- Nozares trumpis ir joprojām vēl ne tik ļoti noplicinātā zeme, kas lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, kas jau ilgstoši ražo intensīvi, ir milzīga problēma. Otrkārt, trumpis ir tas, ka mūsu lauksaimnieki, jau sākotnēji ar vismazākajām subsīdijām un atbalstiem spēj tomēr attiecīgos nozares virzienos būt konkurētspējīgi uz pārējo ES dalībvalstu fona.
Ahilleja papēdis joprojām ir zemākie tiešmaksājumi, kas mūs tomēr padara mazāk konkurētspējīgus un nostāda nevienlīdzīgā situācijā uz pārējo ES dalībvalstu fona.
- Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?
- Par kvalificēta darbaspēka trūkumu runājot, situācija ir tāda, ka ir jūtams trūkums un nozare no tā būtiski tiek ietekmēta negatīvā ziņā. Iespējams, ka jauniešu nevēlēšanās studēt lauksaimniecības specialitātēs ir zināmā mērā vēsturiskais mantojums un joprojām bieži vien negatīvs skatījums uz dzīvošanu un saimniekošanu laukos. Tomēr arvien biežāk un vairāk jaunieši saprot un redz, ka dzīve laukos ir smagāka, taču atrodot savu nišu – ir iespējas attīstīties un redzēt savu vietu. Te vairāk mērķtiecīgi jādomā par izglītības sistēmas sakārtošanu, lai skolas un programmas būtu pietiekami inovatīvas un jaunieši būtu ieinteresēti iet mācīties un saskatītu jēgu lauksaimniecības izglītībai un laukiem kā tādiem.
- Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?
- Ņemot vērā jau iepriekš minētos faktorus un apstākļus, jāsecina, ka nozares situācija uzlabosies, jo pārtika cilvēkiem būs vajadzīga vienmēr. Vēl būtisks faktors ir tas, ka viss pasaulē attīstās, tajā skaitā tehnoloģijas un infrastruktūra, kas būtiski arī ietekmē lauku vides attīstību. Turklāt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē aizvien lielāku popularitāti gūst kvalitatīva un vietējo ražotāju saražota un pārstrādāta pārtika un šai tendencei nav iemesla samazināties.
Nav skaidri iezīmētas situācijas izmaiņas, kas varētu skart Latvijas ražotājus un pārstrādātajus saistībā ar Ukrainas un Krievijas konfliktu un turpmāko preču noietu, kas tiek eksportēts.